Tūlīt izlidos vīķīte!
Paskaties uz šiem razbainiekiem! Vakar vakarā es centos būt noderīgs šiem malačiem kā cilvēks, kurš kaut ko saprot no zivīm. Nu un tad arī centos dot to, ko viņi vēlētos dzirdēt par to, ka zivis var būt iemesls ceļošanai un interesantai dzīvošanai. Baigi uzmanījos lai mans stāstījums neatgādinātu pusmūža onkuļa lielīšanos ar saviem piedzīvojumiem.
Jā, mana lielākā zivs joprojām ir 6,1 kilo līdaka un tikai tad es atceros to ~12 kilo taimiņu Habarovskā un to ~8 kilo lasi Salacā. Tas ir smieklīgi, kā zivis saguļas atmiņā tādā secībā, kas nav nemaz tik viegli atmudžināma.
Tā gaisotne, kad apkārt skraida trīsdesmit jauno makšķernieku un viss vijas ap zivtiņām ir lieliska. Vai Tu saproti, ka mums vajag vairāk bērnu un vairāk makšķerēšanas nometņu?
P.s. Ja nemaldos šovasar šī bija ceturtā vai piektā nometne, kur bērni grib no manis dzirdēt par makšķerēšanu. Vēl uz divām ir aicinājumi. Šovakar atkal uz Kālu asarus šifrēt.
Forši Māri! Nekas nav svarīgāks par bērniem!