Koku šausmas

Šorīt kopā ar brāli lūkojām tikt katrs pie savas Līgo foreles. Agrā rītā pretim braucošs vietējais platām acīm mani ieraudzījis nosauca: “Paskat, televizora meistars atbraucis!” un prom bija.

Ūdens maz, zāles daudz. Bračkam viena mēra zivs norāvās, bet man šī bija viena no bezcerīgākajām copes reizēm. Bijām nolēmuši papētīt Mazo Juglu, nebiju gadus sešus tur bijis. Foreļu izlaišanas ekskursijas mani izprovocēja uz šo apciemojumu. Skumja izskatās šī forelēm tik piemērotā upe. Ūdens maz, tas ir loģiski, bet ka tik ļoti liels ir piesārņojums ar kritalām- nebiju ne iedomājies, ne redzējis. Principā jau forelistam nepienāktos gausties par augstu zāli vai savītiem zariem. Tomēr mani neliek miera doma, ka tā bebru intervence un saimnieku trūkums upju piekrastēs pamatīgi bojā upes spēju sevī nest un paslēpt foreles. To pat nevar nosaukt par kokiem piegāztu upi, tas ir kaut kāds slideniem baļķiem piebāzts grāvis!

Pārlieku liels aizaugums daudzviet upēm kaitē ne mazāk kā klasiskie ienaidnieki- meliorācija vai eitrofikācija

Pārlieku liels aizaugums daudzviet upēm kaitē ne mazāk kā klasiskie ienaidnieki- meliorācija vai eitrofikācija

Perspektīvākajā no aizdirstajiem dziļumiem man izdevās divu metru dziļumā ieāķēt grimstošo vobleri tā, ka nācās brist pakaļ. Divas līdaciņas un asarītis tā arī palika manā Līgo rēķinā.

Sakiet, kā ir ar Jūsu puses upēm? Šoreiz es gribētu no Jums dabūt informāciju un, iespējams fotogrāfijas uz maris@nomad.lv par ļoti slikto upju stāvokli koku piesārņojuma ziņā. Nākamgad gribu šo jautājumu celt plašāk, tāpēc būs vajadzīgas lokācijas un fakti. Ja negribat rakstīt upītes vārdu- dodiet tikai norādi uz upes baseinu. Gaidīšu Jūsu atbildes, bet pēc tās lielās, kura varēja slēpties dziļumā es vēl piebraukšu ar visu fotaparātu.

Raksts par tēmu Blogs.

12 komentāri par “Koku šausmas

  1. Eh, atceros kāda bija Vaidava kādreiz! Vietām, baltu smilšu krasti, vietām oļi. Tagad, krasta līnija ar steriem “malkas”. Kaut kas abnormāls! Pilnīgi noteikti, no šīs milzīgās koku masdas maitājās ūdens!
    P.s. Pēc zivku ielaišanas, ar Serīti braucām sapalos. Serim uz voblera divi mēra sapuļi. Man div vaboļmušas aiznestas. 0,16 pārrāva kā skābeni, ienesoties sanesumā! Pirmo reizi redzēju zalkti!!! Skaists kustonītis, tik bildēties negribēja! Stāsta, ka kurzemē šo daudz esot. 🙂

  2. Pirms pāris gadiem, ar vienu zināmu dabas entuziastu-vaboļu speciālistu Uģi P. nolēmām iemēģināt M.Juglas pumpainās. Izbraucām agrā rītā no Ogres ar tiem modernajiem aparātiem, kur jāminās un pataisno uz posmu no Turkalnes uz Suntažu pusi. Iemināmies tā padziļāk uz Lielā Kangaru purva pusi un cītīgi piesējām savu transportu pie alksnīšiem. Daudz foreļupes savā dzīvē neesmu redzējis, varbūt tā ap 30, bet M.Jugla nekādā ziņā nešķita sliktāka. Tas sākumā. Gar upi veicām kādus 6 kilometrus… Viena vienīga cope un tā pati bija tik knaps mērs, ka jālaiž vaļā. Man jau nevajag to zivs paturēšanas prieku, bet ka parausta. Kompanjons makšķerēšanā iesācējs, tāpēc viņam jo strauji palika garlaicīgi, turklāt viņa pamatnodarbei (fotogrāfēšanai) palienas derēja labāk kā upe.
    Nevar jau teikt, ka vilšanās, jo katras, priekš sevis jaunas, upes pārbaude ir svēta lieta. Par Uģi P. gan žēl, gribējās viņu ievilināt forelistu tumšajos tīklos. Varbūt, tā vieta ar forelēm vispār zinātājiem nesaistās, nezinu.

    Par koku piesārņojumu. Nu mušot nevar, tā nu tas ir. Lielākoties pat iešpiningot nebija kur. Mērenāk tiem bebriem jādarbojas.

    Nevar arī noliegt, ka daudzos strautos, jeb upītēs bez bebriem forelēm būtu ļoti grūti, kad iestājas mazūdens periodi.

  3. Pie visa vainīgs cilvēks! Mēs, savā galvā izdomājam, ko saudzēsim, ko regulēsim un ko atstāsim novārtā! Tam tā bija jānotiek!!! Bebrs nekad nav bijis barības ķēdes virsotnē. Daudz viet pasaulē vilkam tas ir galvenais barības ojekts. Pirmkārt, pateicīgs izmērs, otrkārt, salīdzinoši viegli noķerams. Vilkus mēs atšaujam (sorry-regulējam skaitu). Bebrus atstājam novārtā. Ies tur krāmēties ar lamatām, tērēt laiku, ādas neko nemaksā utt. Vilki svoloči, medī mums domātos dzīvniekus-briežus, aļņus, stirnas, utt.
    Kāds var pateikt, cik ha mežu šie grauzēji ir izpostījuši? Cik dēļ tiem ir sajāti strauti? Ne visi bebri pludina aizsprostus. Lielāku ļaunumu nodara alu rakšana…

  4. Tur jau tas joks, ka cilvēks pats bebram palīdz un pēc tam pārdzīvo un lamā to lopu. Bet, ja nemedītu vilkus, viņi takš “aitiņas zagtu”. Interesanti, kāpēc tie klaiņojošie suņi, kas reāli zog aitiņas, nevar arī bebrus pavaktēt..

    Bet nevar makšķernieks objektīvi vērtēt bebru lietderību, pārāk saasinātas emocijas gan blogā, gan komentāros, gan vispār..

  5. Piekrītu. Bet lai varētu vērtēt situāciju varam apmainīties ar viedokļiem. Koku pārbagātība no vienas puses ir bebru darbs, no otras- palu rakstura maiņas rezultāts. Skatos uz vecupēm un bieži noķeru sevi pie domas, ka neesmu nevienas svaigas- nupat izveidojušās manījis. Tad jau varētu būt ka tie plūdi ar upi nerauj tā pa gaisu kā nāktos.

  6. Tādā gadījumā – faktiski visas mazās foreļupītes, kas ietek Baltijas jūrā Kurzemes ziemeļos.

    Irbe, atsevišķos posmiņos augštecē, augusta sākumā, kad ūdens maz. Letiža.
    Daudz, faktiski visas upītes, kurās pēdējā gada laikā esmu ieskatījies, atstāj tādas atmiņas.

    Attiecībā uz zivīm. Es nezinu, cik ļoti tās siekstas tām traucē. Slēptuves.
    Aizmirstot augsto zāli un savītos zarus – pārkriteņi vairāku desmitu metru garumā tieši virs perspektīvākās bedrītes vai zemūdens akmeņa – lūk, kas man traucē. Zivij – totāla sajūsma, virs galvas tik ņemas monopodi, seškāji, zvīņspārņi un citi zvēri, plēsējs netiek klāt un var dzīvot vienā mierā.

    Vai upē, kuru no vienas vietas klāj baļķēni un žagari zivs var nārstot – tā jau laikam ir cita runa.

    Daudz ko nesaprotu, bet šobrīd tāds ir mans viedoklis un kaut arī savā ziņā atbalstu tavu entuziasmu, nezinu vai vērts dusmoties.

  7. man atkala M.Jugla nelikās nemaz tik “kokaina”. ūdens gan tur maz. varbūt citos posmos biju

  8. Mans bēdu stāsts būs par Vitrupi.Agrāk tajā varēja dabūt visu ko-līdakas,foreles,lieli asari,grunduļi utt,pat vēži bija.Kādu laiku jau upes baseins par biotopu ar saimnieciskās darbības liegumu nosaukts.Tad nu tagad pie upes piekļūt var tikai ar mačeti kā caur džungļiem,kritalas pilns viss pārpurvojas(paldies te bebra kungam),jo dambji ir salikti ik puskilometu.Agrāk pa ieteku jūrā laši nāca augšā,bet bebrs upi ir pataisījis tiem nederīgu.Un cilvēks pat gribot nedrīkst upmalu sakārtot..
    Žēl,ka pēc pāris gadu desmitiem tur jau būs purvs..

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*