Hibrīdu jautājums.

Ūdeņi raisās un daudzi atkal makarē taimiņus ar cerībām tikt pie laša. Cik legāli vai nelegāli tas ir- katra paša sirdsapziņas jautājums.

Mani lūdza pastāstīt par lašu un taimiņu hibrīdiem Latvijā. Cik liela ir iespēja tos noķert.Jautājumam pievienota bija šī jaukā inkognito fotogrāfija.

taimins_vai_lasis

Sazvanījos ar Latvijas erudītāko vīru šajos jautājumos- Jāni Birzaku un tagad centīšos viņu atreferēt:

Laši un taimiņi parasti krustojas upēs, kurās pastāv problēmas ar nārsta vietām un zivis ir spiestas dalīt nārsta vietas savā starpā. Pie mums tādas problēmas nav- laši kraujas galvenajās straumēs, taimiņi pa pietekām vai seklākās vietās.

Ja nu tomēr krustojums rodas- tas nespēj radīt pēcnācējus, tā mirstība jau upes attīstības laikā ir lielāka nekā tīrasiņu zivīm.

Lai pierādītu Salacas kvalitāti savulaik divas reizes pa 200 Salacas smoltu tika veiktas ģenētiskās analīzes, kas ir drošākais veids hibrīda noteikšanai. Tie neuzrādījās.

Pa visu pētījumu laiku tikai divas reizes hibrīdi ģenētiski reģistrēti rūpnieciskajā zvejā līcī vai jūrā. Viens izskatījās kā tipisks taimiņš, otram skats bija dīvains, arī zvīņu ņemšanas grāmatiņā biju ierakstījis “kaut kas jocīgs”.

Austrumeiropā visbiežākā hibrīdu parādīšanās ir Morumā, Dienvidzviedijā. Tur hibrīdu skaits smoltos var sasniegt pat 10%. Iemesls- atsevišķu nārsta vietu deficīts konkrētajā upē- tai nav labu pieteku.

Pats kā lielu dārgumu no Palles, pieredzējuša zviedru copmaņa, dotu itkā hibrīda fotogrāfiju pirms gadiem trim parādīju Jānim, kurš zivi noteica no skata par tīru lasi.

Ziviju izskats tuvojoties nārstam mainās, arī pēc tā atkopjoties notiek pārmaiņas, tāpēc nākamajā blogā vairāk par to, cik dažādi var izskatīties taimiņi. Pērnie, svaigie, mammītes un ķenči.

Raksts par tēmu Blogs.

2 komentāri par “Hibrīdu jautājums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*