Vakar biju LNT Latvijas Varoņu godināšanā. Zvanīja viena meitene, lūdza lai atbraucu. Es- tumsoņa TV nezinu, aizbraucu ar! Makšķerniekam balva jādod būšot, kā nebraukti… Abet tur visi kā uz kāzām! Balts un melns vien šķīst, Prezidents ar kundzi ar ierodas- pilnīgs svinīgums visā. A es kā no laukiem- 20 kilometrus nobraucis treniņā tāds mīksts un paguris džemperītī… Tas nekas, citreiz būs svinīgāk. Galvenais- tas Latvijas varonis Sīgas ķer! Rāznas ezerā varot dabūt tīri labas! Šķiet, ka sīgu copes noslēpumam esmu ticis tuvāk.
Sīgai patīkot auksts ūdens. Tagad zem ledus verot ķerties, bet tiklīdz būs atkušņa ūdens, cope mitēsies. Es patiesi ceru šogad to joku nomēģināt un tad stāstīt plašāk par secinājumiem. paldies Broņislavam par to, ka deva iedvesmu un padalījās noslēpumos, kurus citur glabā diezgan dziļi.
Lielākā pagaidām esot 3 kilo, te redzamā, bet galā bijušas arī prāvākas. 0,3 mm monofilā aukla neturot kā nākas, stipras tās lielās esot!