
Divi labi asari dienā, tāda ir mana šībrīža pārliecība ņemoties pa Vidzemes ezeriem. Visu laiku to varēja teikt vienskaitlī- tas bija KĀLS, tagad esmu pieslēdzies Kaķīša jeb Viešura ezera smalkākai izpētei. Es gribu sajust labu ņēmienu uz smagā džiga kāta, tas laikam ir galvenais šādas rīcības iemesls.
Ko gribi Tu?
Lielasari? Tas pirms nedēļas izdevās Matīsa draudzenei Ligai. Uzlikāmies uz vietas, pirmais metiens un galā gan! Izvadīšana bija pārliecinoša, Lielais arī daudz jokus netaisīja. Izņemts no ūdens nikni bolīja acis, ātri ļāvās nofotografēties un aizpeldēja paaugties… kaut gan godīgi sakot- jau izskatijās izaudzis.
Tā ir tāda dīvaina nianse, ko sāc ievērot ņemoties ar asariem. Tie ir tik dažādi. Ir Lielie, akmeņaino sēkļu vaktētāji, ir vietvalži, tādi kuri kaut kādā lokālā vietā uzauguši, reido pa dziļumu bez skaidra “pieraksta” jo tas atrodas kaut kur malā no visu acīm. Ir arī zāļu joslas varoņi, bandīti kas ņemas pa dziļumu līdz sešiem metriem. Var jau būt, ka šis lasās kā murgs, bet tādas ir manas šī rudens pagāna nojausmas par asaru temperamentu dziļajos ezeros.
Vienīgais iemesls paņemt kādu no spurainajiem- lai precīzi noteiktu tā vecumu un augšanas dinamiku. Re kur kauli no šiem, augšā nofotografētajiem, bandītiem:
To izdarīt vari arī Tu. Ir jāzin kurā vietā asara žaunās paņemt kaulu, kuru pavārot var tikt pie strīpainā bandīta tahometra. Kā tas darāms es lūkošu rādīt Re TV otrdien 21.30 “MAO” raidījumā. Nu un tad, zinot svaru, garumu un vecumu jau var sākt kaut kādus datus analizēt.
Pievenotā vērtība- var palīdzēt zinātniekiem iegūt citādi grūti iegūstamas ziņas par trofejzivīm.
Re kur daži man paraugi. Asara svars, garums, Ezers un datums. ceru kādu no rudens raidījumiem aiztikt līdz BIOR un iefilmot gabaliņu par to, kas no tiem kauliem izlobāms.