Ar Latvijas ūdeņiem saistībā ir daudz neskaidru un “grūtu” jautājumu. Tauvas joslas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt upēs, kuras ir publiskās, kuras ir privātās, ko tas nozīmē un ko tas dod.
Es jau gadus četrus esmu sajutis vēlēšanos upes kopt krāmējot un patīrot tās vietas, kas pašās to nespēj. Un ir sakrājies daudz novērojumu un pieredzes praktiskos darbos jo mani lauki ir trīs upīšu ieskauti. Divas lielākās- Ogri un Meltni esmu iekļāvis pētījumā kura ietvaros šogad tika iesaistīti gan ihtiologi, gan hidrobiologi. Arī draugi tikai saukti talkā. Te ir viens skats no malas:
http://mammasrokas.blogspot.com/2015/07/bezmugurkaulnieki.html
Vienvārdsakot esmu labi paracis virzienā, kurš ir būtiskāks nekā jums, iespējams, šķiet. Latvijā ir pilni krūmi ar privātām upēm, bet mēs rušinamies pa privātajiem dārziņiem, kaut arī straumītes, labi pieskatītas, ne vien prieku acij, bet vērtību videi dod.
Tāpēc mēs ar domubiedriem no MOSP rīkojam semināru. Te ir darba kārtība:
Meltne. Pakopta vieta
Būtu dikti žēl, ka tas nenotiktu tādēļ, ka neviens nepieteicās… Pie manis personīgi jau dalību apstiprināja Latvijas vadošais “ieliec upē akmeni” Andris Urtāns. Viņš man ieteica par likumiskajām krāmēšanas niansēm runājot papētīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā atrodamo elektronisko grāmatu “Ūdensceļi un ūdensmalas- vadlīnijas ūdeņu un to piekrastes izmantošanas plānošanai”. Tagad esmu to lejuplādējis savām vajadzībām, bet savas upes esmu sastrādājis līdz patiešām rādāmam līmenim. Un ir palicis arī drusku ko patalkot arī.
Hidrobilogi būs, Arboristi būs, pats ar būšu un ir sarunāts Lielās vinčas ( http://www.aml-ramava.lv/lv/portativas-vincas/portativas-vincas-ar-benzina-dzineju/pcw-5000/ )paraugdemonstrējums.
Tā saukteis Pieaugušo aizsprosts
Ar vārdu sakot- atbrauciet šopiektdien ciemos, ir par ko parunāt. Vien būtu labi ja iepriekš pieteiktos, lai varam plānot cik desu maizes taisīt. Vai nu te, komentāros, vai Facebook man ziņā sūtot, MOSP mājas lapā vai tviterī. Tiekamies foreļu nārsta gaidīšanas svētkos.