Lēnām atgriežos realitātē pēc šīs sezonas pirmajām spiningošanas no laivām sacensībām. LČ no laivām 1.posms Burtnieku ezerā. Kājas smeldz no debilās viļņu dauzīšanas rodeo režīmā 4 metrus garā gumijas laivā ar 30 km/h. Pirmā reize kad apzināti un bez ilūzijām vilku mugurā glābšanas vesti.
Es nevaru nevienam pateikt kāpēc piedalos šajā trakajā sacīkstē, bet redzot kolēģus no citām komandām daudz ir skaidrs. Un tie, kas spēj regulāri tikt tabulas galvgalī man izraisa bijību. Jā, arī pats esmu tur spējis gozēties, bet tas, kādā veidā Guntis ar Vitāliju spēj noturēties tā vērša mugurā izraisa cieņu.
Vēl viena lieta- cik interesants tāds plānprātīgo salidojums ir parastam skatītājam. Satiktās sievietes apgalvoja ka redzot vīriešus šajā notikumā viņām noteikti no garlaicības nav ne vēsts. Iespējams vīrieša daba tanī pasākumā parādās vairāk nekā mēs domājam.
Un tā vīrieša daba man lika sekot tanī brīdī izprotamam piemēram kad viss jau bija beidzies un aizbraukt nesagaidot apbalvošanas ceremoniju. Otrā ezera galā jau kļūdu sapratu, bet bija par vēlu. Tāpēc es šobrīd un šeit atvainojos saviem kolēģiem par šo gājienu. Dažas stundas vēlāk tādu pat gājienu izdarīja Krievijas hokeja izlase, skaidrs ka viņiem pārmetumu būs vairāk nekā mums bet tas moments kad saproti ka tik daudz pūļu paliek bez sataustāma gandarījuma…zaudēt ir jāmācās.
Gunčam šī bilde patiks
Otrs “briesmonis”, Vitaļiks
Armands ar asaru uztveramo dabūja laivā metrīgo līdaku, precīzāk, gandrīz tikai aiz galvas
Šī laiva Burtniekā bija mana favorīte
Team Lowrance- Osprey ekipāža Balodis- Godiņš
Un šau ekipāžai ar nav ne vainas- laiva gan asajās bangās jau pie 5 m/sek lēkā par traku
Tas ir mūsu mačs, piedalamies tajā no visas sirds un patiešām dažbrīd ir smagi un grūti rīkoties objektīvi. Bet ja neradīsim sevī spēkus pusstundai goda atdošanai uzvarētājiem, tad mūsu gandarījuma brīdī kāds var izrīkoties līdzīgi un tas grauj mūsu kopīgo lietu- makšķerēšanas sporta attīstīšanos. Ar prieku skatos kā BSM iekodušies sociālajos medijos dara šo notikumu plašāk izjūtamu, ka spiningotāji paši veido to pildījumu kas tad citiem ir baudāms.
Mačs bija smags, bija man savi objektīvi iemesli, nekad nebiju sacensībās strādājis un vienlaicīgi juties tik nelaimīgs. Tas laupīja konkurētspēju, prāts nebija viegls. “…un tie kas aiziet, aizlec garām man šķiet kā bizoņu bāārs izbaidīts…”, kā Jumprava savulaik dziedāja.
Darbs ar galvu
Rotājamies
NLP
Strādā
Komandas gars
Un pa to laiku Aiviekstē 50 kg pieparkojas!
Kādi secinājumi? Agrs pavasaris nenozīmē laimi makšķerniekam. Šis ir auksts gada sākums. Un lielās līdakas, makšķernieka prieks un acuraugs, neķeras. 40 laivas un tikai viena metrīgā, tikai līdz 60 cm un viena lielā divās dienās! Un šie veči māk līdakas trāpīt. Mans skaidrojums- liela masa lēnāk uzkurinās. Parastie maija sākumi vienmēr ir ar krasu temperatūras lecienu. Un tas lielās padara rijīgākas nekā viņām gribētos. Teiksi, viņām grūtāk būt piesardzīgām, netiek klāt uzvedībai kas spēj tās pasargāt pārējos gada brīžos. Un tad mēs trāpam dienās kad Burtniekā līdakas kožas kā raudas.
Šogad tā nav, sīkākās lecās, bet lielās ir gudras un savā elementā. Viss. Un trīs stundas mača būros klāt rupjajai žaunai, viņa tur bija, virsū leca lērums visādu ēsmas zivtiņu garumu radiusā no 45 līdz 49,8 cmentimetri, bet Mammucis- varbūt paskrēja līdzi, pacēlās, varbūt pat jau iepleta spuras slavenajam izliecienam, bet… skuju.
Kas vēl? Sestdien būšu Lietuvā, tad droši vien, nākamais vēstijums taps par to kādas ir Lietuviešu zaļsvārces, jāiet plašāk, tāds ir mans secinājums. Būsiet ieguvēji! Smaidinš.
Trīs vīri iekš Geoff, Juris Fjodorovs, tiesmesis Matīss Ābikis un Saša Meirāns
Bez vārdiem
Kad nogrimsi, Tevi asimilēs “zebra mussels”- dreisēnas