Kas tur ir ar to bļitkošanu?!

Domājot par blēdībām pret zivīm

Pašam nav skaidrs kāpēc tik daudz laika gribas pavadīt uz ledus ar mērķi ķert lielas zivis. Pat ne zivis- asarus! Visu dienu strīpāt, urbt, valkāties virs dziļumiem man aizrauj daudz vairāk par iespēju piesist kasti… Lūdzu tikai ne līdaku. Vidējie asari neņem. Tikai mazie un Lielie…

8.10 Agrs rīts, nupat zvanīja Matīss- viņi brauc uz Kālu cerībā lielo asari pieredzēt, Toms arī. Es ne. Pats par to brīnos. Pagaidām nevelk. Es gaidu tikšanos ar patiesi lielu zivi. Un kaut as tam vēl nav gatavs.Asaris. Rekordasaris. Uzsvars uz otro vādra pusi, rekords- tas tāds apzīmējums cilvēka sapnim.

Kristiāns sāka raiti. Rītausma ar zobaino

Jau dienas trīs mans šīs ziemas lielākais ir 840 grami. Precīzāk- divi lielākie. Svarā identiskas zivis izdevās izvilkt copējot kopā ar Kristiānu Kālā divās dažādās vietās.

Pirmais demokrāts uz lāpstiņām. Atlaists

Un pilnīgi pārsteidzošā dramaturģijā. Kā jau parasti- pēc notikušā analizējot situāciju viss notikušais šķiet likumsakarīgs, loģisks, bet atjaucot tās divas copes uz visu salto un spraigo copes dienu tas ir neticami vājš bet reibinošs uzlējums.

Otrais Demokrāts sagūstīts

Es pat nedaudz nevēlos šeit aprakstīt nianses kuras jāievēro lai tiktu pie loma. Vispirms tāpēc ka mani secinājumi ir izsēdēti garās stundās uz ledus un kā budisti teic ceļš ir viss, mērķis- nekas. Kam dot mērķa recepti, ja tas kas tevi kaļ un veido ir ceļš līdz panākumam. Un varbūt tie ir suņa murgi- pārāk daudz esam aizrāvušies ar loģikas meklēšanu tur kur to nevajag meklēt. Kā runājot par sudraba laša mušošanu “…and sometimes The Springer takes…”.

Kristiānam mēra līdaks

Otrs- zivs unikalitāte. Tanī dienā ar savu komandas biedru Kristiānu spriedām- ja zivs būs pāri 800 gramiem,uzskatam to par trofeju un laižam atpakaļ. Es šobrīd  ticu ka tā varu sev tuvā ezerā izaudzēt rekordasari. Lielie plēsēji mūsdienās ir pamatīgi presēta barības ķēdes terase. Tos grib visi, ne visiem nodomi ir tīri. Tāpat katram savs ceļš līdz trofejas atlaišanai jāizmakšķerē. Un es vienmēr esmu bijis zivju advokāts, ne veiksmes formulu tirgotājs.

Veiksmi meklējot

Vienīgais ko varu teikt- pat necopes dienā ir iespējams uzspiest uz neredzamā plēsoņas instinktiem tā, ka tas neiztur un lec 7 cm balansierim virsū tā ka tikai gala āķis no rīkles ārā spīd. Tik pārliecinoši ierīti balansieri man nebija bijuši nekad. Divas reizes ar stundas intervālu. Lielo sasru copē tā vairs nav nejaušība, jo veiksmi no nevekismes šķir divas copes pa visu dienu.

Dienas beigās Reinis Bičevskis realizējās varavīksnes ķermenī. Budisma augstākais sasniegums gaitas beidzot. Klauze ne, kā redzams pa labi

Tāds ir mans ritms.

Pesca Grande sezonas noslēguma seminārs. Kristiāns i mācekļi

8.35 Mož tomēr jāaizlaiž uz to Kālu?…

Māris Olte