
Pašam nav skaidrs kāpēc tik daudz laika gribas pavadīt uz ledus ar mērķi ķert lielas zivis. Pat ne zivis- asarus! Visu dienu strīpāt, urbt, valkāties virs dziļumiem man aizrauj daudz vairāk par iespēju piesist kasti… Lūdzu tikai ne līdaku. Vidējie asari neņem. Tikai mazie un Lielie…
8.10 Agrs rīts, nupat zvanīja Matīss- viņi brauc uz Kālu cerībā lielo asari pieredzēt, Toms arī. Es ne. Pats par to brīnos. Pagaidām nevelk. Es gaidu tikšanos ar patiesi lielu zivi. Un kaut as tam vēl nav gatavs.Asaris. Rekordasaris. Uzsvars uz otro vādra pusi, rekords- tas tāds apzīmējums cilvēka sapnim.
Jau dienas trīs mans šīs ziemas lielākais ir 840 grami. Precīzāk- divi lielākie. Svarā identiskas zivis izdevās izvilkt copējot kopā ar Kristiānu Kālā divās dažādās vietās.
Un pilnīgi pārsteidzošā dramaturģijā. Kā jau parasti- pēc notikušā analizējot situāciju viss notikušais šķiet likumsakarīgs, loģisks, bet atjaucot tās divas copes uz visu salto un spraigo copes dienu tas ir neticami vājš bet reibinošs uzlējums.
Es pat nedaudz nevēlos šeit aprakstīt nianses kuras jāievēro lai tiktu pie loma. Vispirms tāpēc ka mani secinājumi ir izsēdēti garās stundās uz ledus un kā budisti teic ceļš ir viss, mērķis- nekas. Kam dot mērķa recepti, ja tas kas tevi kaļ un veido ir ceļš līdz panākumam. Un varbūt tie ir suņa murgi- pārāk daudz esam aizrāvušies ar loģikas meklēšanu tur kur to nevajag meklēt. Kā runājot par sudraba laša mušošanu “…and sometimes The Springer takes…”.
Otrs- zivs unikalitāte. Tanī dienā ar savu komandas biedru Kristiānu spriedām- ja zivs būs pāri 800 gramiem,uzskatam to par trofeju un laižam atpakaļ. Es šobrīd ticu ka tā varu sev tuvā ezerā izaudzēt rekordasari. Lielie plēsēji mūsdienās ir pamatīgi presēta barības ķēdes terase. Tos grib visi, ne visiem nodomi ir tīri. Tāpat katram savs ceļš līdz trofejas atlaišanai jāizmakšķerē. Un es vienmēr esmu bijis zivju advokāts, ne veiksmes formulu tirgotājs.
Vienīgais ko varu teikt- pat necopes dienā ir iespējams uzspiest uz neredzamā plēsoņas instinktiem tā, ka tas neiztur un lec 7 cm balansierim virsū tā ka tikai gala āķis no rīkles ārā spīd. Tik pārliecinoši ierīti balansieri man nebija bijuši nekad. Divas reizes ar stundas intervālu. Lielo sasru copē tā vairs nav nejaušība, jo veiksmi no nevekismes šķir divas copes pa visu dienu.

Dienas beigās Reinis Bičevskis realizējās varavīksnes ķermenī. Budisma augstākais sasniegums gaitas beidzot. Klauze ne, kā redzams pa labi
Tāds ir mans ritms.
8.35 Mož tomēr jāaizlaiž uz to Kālu?…
Māris Olte
Apsveicu, smuki asari !
Bildēs īsti nevarēju saprast ! Vai tiek lietotas florkarrbona pavadiņas? Kāds diametrs !
Vai nokož ar ?
0,26 GrandMax florkarbons, pavada neder, tā man šķiet. Līdakas šogad nekožas- specifiskas vietas un izspēle. Tikai mazi un lieli asari. Gan jau rīt pēc šādas iznešanās k’ādu žibuli nokodīs…