Subaru tests( angļu val. apzīmējumi lietoti speciāli, piedodiet)

Tviterī pēc šī reisa jau mani sāka mācīt pa kuru ceļa pusi jābrauc. Jampampiņi

Nekad manās rokās jeb precīzāk zem manas pakaļas nebija nonākusi jauna automašīna. Savu mašīnošanu savulaik sāku ar Mitsubishi Space wagoon, tad nāca Toyoya Corolla, tad MB 180C, nākamais mersis jau bija ML320 un tagad braucu ar Opel Vectra saimniecības darbiem pieturot Toyota Land Cruiser 70, veco uzticamo “bobiku” lokālākiem pedzīvojumiem.

Nav manā darbošanās jomā acīmredzamu iespēju pēkšņi tikt pie tik lielas rocības lai sevi varētu pārsteigt ar “new car”. Lai gan makšķerējam pasaules līmenī, strādājam no visas sirds- jauns auto nav bijis mans “must have”. Par to nedomāju, tas nebja svarīgi un tā tālāk. TC Motors piedāvājums bija pirmā bezdelīga. “Ko Tu teiktu par iespēju izlaist apli ar “Subaru Outback””?

Mans pirmais un mīļākais virziens ir Rīga- Ērgļi. Pa Kangaru kalniem “Dunlop SJ6” ir ziemas riepas kuras laiku pa laikam pats sev atļaujos, tādas ir arī spīdīgajam jaunulim ar sirdi plosošo numura zīmi- “Subaru”…

Auto ir benzīna 2,4 litru versijā, dusmīgs un gatavs uzreaģēt, ja vien to likšu. Jaudu var just, tā virmo manā ceļā un sēžot ar labu izredzi uz ceļu jūtos kā kavlitatīvs sava stāvokļa noteicējs. Ar savu jaudu tas ļauj atrisināt dubļainās situācijas ar atkušņa apdzīšanām ātri un viegli.

Lieta ko gribēju pārbaudīt sevišķi ir uzvedība līkumotās trasēs un uz zemes ceļa. Kangaru kalni tādi ir. Es neesmu rallists, izvēlos ātrumus līdz rubul desmit (110) kilometriem stundā. Tāpēc ka man patīk drošības rezerve savā ceļā gadījumos ar meža zvēriem vai piedzērušiem traktoristiem. man mājās ir trīs bērni, to arī cenšos nepiemirst. Ar vārdu sakot mans braukšanas stils divos vārdos raksturojams kā radoši apdomīgs, tā es teiktu.

Visi dzirdējuši par Subaru Boxer tipa dzinējiem. Tikai Porsche un šiem ir iespēja dzinējā virzuļus sakārtot tā lai tie strādā pretējos virzienos bet vienā plaknē. Un tas dod ļoti zemu smaguma centra novietojumu. ‘un to var just! Tas auto nav mazs- iekšējā plašuma iespaids to ļauj pielīdzināt LV ģimenes auto standartam Chrysler Voyager. Vieta šajā auto ir visam. Pat divām somām vairāk nekā parasti un trim resgaļiem aizmugurē. Bet likumus un pagriezienus tas izpilda ar reti mazu centrbēdzi. Un par to šīs mašīnas var mīlēt. Tu pagriez un auto izlien, nav tā steberējošo ratu sajūta. Pat mana zemā Vectra prasa vairāk uzmanības ņemot līkumus, jau pieminētajā Rīga- Ērgļi trasē ir tris vietas kurās ļoti labi jāzin kā ielīst līkumā lai nebūtu jābermzē tāpēc ka auto sviež ārā no “curve”. “Outback” man par tādiem niekiem ļauj nedomāt vispār.

Braucu, klausos muziku jo mans iPhone tiek uztverts kā iPod un tas nozīmē ka varu beidzot atspēlēt telefonā esošo.

Rīga- Ērg\li testa rezultāts- auto ir ģimenisks savos apartamentos, ass jaudas ziņā un neticami stabils pagriezienos, jāpievienojas “Boxer” slavētāju balsīm.

Uz skolas eglītes pasākumu aizbraucu kā kadrs no skaistās nākotnes- visi vietēje riepu dīdītāji uz Subaru ar numurzīmi Subaru lūr kā auni uz jauniem vārtiem.

Otrais mana izbrauciena etaps- uz Kurzemes medību laukiem ciemos pie Jankas paviesojoties LTV 7 epopeju noslēzošajā “Uz Meža Takas”. Kaut kur aiz Dundagas Jankam tās platības- jābrauc un jāsamekē. Pie labiem apstākļiem pierod ātri, nebijušā plašumā bagāžniekā plīvo gumijnieki un soma ar meža apģērbu- maucam!

Šinī ceļojuma posmā vairāk uzmanības veltīju degvielas patēriņa slīpēšanai. uz ekrāna esošie 9,2 litri uz simt kilometriem man drusku tā kā koda acīs, nolēmu šo skaitli labot. lieki atgādināt ka videi draudzīga dzīvošana ietver braukšanu ar zirgu vai, vēl labāk, viens otram mugurā. Es nevaru iedomāties savu darbību bez auto iespējām, tāpēc tas ko varu paturēt prātā- piedomāt pie degvielas patēriņa. Ar manu “Vektru” vidējais patēriņš gada griezumā ir 6,8 litri uz 100 kilometriem(2,2 litri dīzelis). Atsevišķos psmos esmu spējis šo ciparu ielikt pat 5,6 litru robežās. Un Kurzemes virziens ar saviem ieliskajiem ceļiem bez reljefa ir labs poligons auto degvielas patēriņa slidināšanai lejup.

Ātri uztausīju kur ir pareizā poga degvielas patēriņa kontrolēšanai uz ekrāna un sāku piestrādāt. Jau atgriežoties no Vidzemes, braucot pāri Lielupei kompis rādija 9,0 litrus, uz tas bija ar visu sākuma jārēšanos un sniega putru uz ceļa braucot no Ērgļiem atpakaļ! Tagad devu tālāk. Mērķis bija ar vienu bāku izbraukāt gan Vidzemi, gan Kurzemi. Principā to arī izdarīju. Lampiņa sāka degt brīdī kad kompis teica vēl 110 kilometrus velkamus. Uz Jūrmalas šosejas tas apgalvoja vēl 60 kilometrus, tad biju patēriņu izslidinājis jau 6,6- 7,2 litru robežās.Tad kompis virs nesaprata kā tas iespējams un ieslēdza svītriņas monitorā. Iepildities par 10 Eiro strīpiņas pazudz un auto paziņoja ka ar tādu pienesumu tas veiks 190 kilometrus līdzšinējā braukšanas manierē! Feini.

Noliku smuko auto TC autosalonā Krasta ielā, pārsēdos savā ierastajā “Vectrā”, joprojām šķiet ka tā neripo tik viegli kā vajadzētu, domāju ka pat apmainot visus četrus gultņus šī sajūta nepārietu. Vagoju tālāk savus ceļus un ceru vēl kādreiz tikties ar jaunam automašīnām. Tāpēc ka šī pasaulē un reklāmas materiālos japāņi zīmē ka tas domāts tādiem kā es.

Kopējais secinājums- precīzs auto ar daudz vietas, bez pārspīlējumiem un nevajadzīgiem kruzuļiem. Liels pluss- stabilā vadāmība pateicoties zemajam smaguma centram. Ja brauktu ikdienā- domāju ka patēriņu zem 8,5 litriem uz simta noturētu.