URb

Kāls, klajš

Vakar biju uz ledus ar jaunu ierīci. biju par to jau dzirdējis pirms gada, bet tad vairāk par runām pie mums neatnāca- skandināvijas tirgus aprija jaunumu kā zīdaste pīlādzi decembra vidū.Šogad ir savādāk.

Tehnoloģijām attīstoties inženieri acīmredzot bija nonākuši pie teorētiska slēdziena ka jaudīgākajām urbmašīnām komplektā ar ledusurbja uzgali vajadzētu jemt ledu ne sliktāk kā iekšdedzes motoreļiem. Un to darot būt vieglākām un universālākām izmantošanai saimniecībā  .

Korporatīvās firmu būšanas pirms pāris gadiem Normarka- Rapalas apvienībai kas ar saviem UR konkurēja ar zviedru MORA iedeva rokādi. Mora pēkšņi tapa pie Normarka bet UR- izplatīšanā pie Salmo, kas iekriekš bija MORA izplatītāji. Lai kaut kā izlīferētu pircēja acīs Salmo piestrādāja un radīja savu HEINOLA, kam vajadzēja likt pircējam domāt ka tas nāk ne no Ķīnas. Urbji, kam arī nav ne vainas, kā mēs sakam.

Korporatīvajam kompotam ir arī citas- mums mazāk saprotamas un zināmas blaknes. Izrādās- vienā apvienībā kopā gadījušies Rapala UR un japāņu MAKITA! Un uzradījuši ar rokas urbmašīnu darbināmu 155 milimetru ledusurbi.

Aizvakar es pie tāda tiku, Latvijā Makitas pārstāvniecībās kādi 60 urbji esot nopērkami. Vakar dienu pavadīju bruņojies ar jauno komplektu un turpat Kālā pie diviem labiem kontaktiem tiku. Vienu no tiem arī uz ledus izvilku. Bet par zivīm šoreiz ne tik dauz cik par šo progresa dāvāto iespēju.

Gribat uzreiz tīri latviskā manierē zināt lielāko šī verķa mīnusu? Ar to urbjoties nevar sasildīties. Tā ir nianse, kuras būtiskumu iepriekš mokoties nebiju ievērtējis. No otras puses nekas traģisks- tuč siltāk augša jātuntuļo pirms copes.

Vakar visu dienu pa ezeru skraidot vien pašā dienas pašā izskaņā  vienu akumulatoru tomēr nokāvu. Komplektā nāk divi, Tiek apgalvots ka ar tādu komplektu var dabūt 40-50 caurumus 50-60 cm biezā ledū. Tā tiešām arī varētu būt- es kādus 80 izurbu Kāla 20 ledus centimetros, tik daudz tur šobrīd viņa ir.

Atrast pareizo saslēgumu daudz laika neprasīja. Bildē viss labi redzams.

Sarkanā ripa domāta lai urbis nenoplūk caurumā, ja gadās atvienoties. Instrukcijās rakstīts ka urbmašīna jāsargā no mitruma- tas dažos gadījumos uz ledus var radīt problēmas. Tāpat baterijas darbības ilgums zemās temperatūrās ir nezināmais ar ko jārēķinās. Te risinājumi divi- auto ievienojams lādētājs vai mugursoma- tieši tā es nēsāju savas rezerves Mammut Lithium 20+ ir vienkārši ideāla, varbūt pāris lences var apšņikāt, ja domā to tikai copei kalpināt.

Nest to urbja kombināciju pār plecu visērtāk ir ar bormašīnu uz priekšu un aiz papildus pieliktā roktura pieturot.

Vēl variants, ja iet divatā- darbināt elektrisko kamēr zivis meklē un kā rezervi otram līdzi pajemt parasto urbi, jo kad akumulators beidzas, tas ir beidzies un viss.

Tas ko Jūs iegūstat ar tādu urbi- milzīgas priekšrocības lielu zivju izvilkšanā. Urbis ir ātrs un viegli operējams un 155 milimetri ir labs caurums, kuru nevar salīdzināt ar mormiškas dīdītāju 100 vai 110 milimetriem. Cik lielu zivju mēs neesam zaudējuši dēļ tā, ka pret apakšējo ledus kanti tās atsitoties nodilst!

Šodien sinoptiķi mums sola kārtējo laika katastrofu, Rīgā sēžot cilvēki pat netic ka iespējams sniegs un ledus, bet pie mums tas ir un patiesi noturīgs. Siltums ar lielu vēju nesīsies iekšā un neviens nezin vai svētdien varēsim turpināt ņemties virs dziļumiem. Viens gan ir skaidrs- sinoptiķu “bābiskums” izskaidrojams ar tiem paredzēto funkciju cilvēkus informēt, viņus vainos tad ja nebūs informējuši. Man gribas sist par to ka ar saviem paziņojumiem viņi sēj nevajadzīgu paniku…

Lai vai kā- tagad man ir labs rīks Burtnieka zandartu lenkšanai- ātrs un tāpēc ne ļoti traucējošs zivīm seklākos ūdeņos. Jāgaida vien kad tur uz ledus uzbirs maskējošais baltais pulveris no gaisa. Ne ASAHI!

Māris Olte

Man- pilnīgi