Foreļupju semināra secinājumi

OLT izrāvienā kad Lielo redzēja

OLT izrāvienā kad Lielo redzēja. “Troutings”

Andris Akmentiņš tik labu secinājumu Piltenes semināram atsūtujis ka nevaru to neparādīt arī Tev:

Noslēdzies MOSP seminārs par foreļupju veselību
Seminārā Piltenē, 18. jūlijā tikās makšķernieki, zinātnieki, pašvaldību pārstāvji un žurnālisti. Teorētiskās zināšanas nostiprinājām ar praktisku darbu vietējā upē, vienlaicīgi veidojot mācību filmu, kas gatavā veidā būs pieejama visiem interesentiem Latvijā.
Tieši forelisti vairāk apmeklē upes un var palīdzēt apzināt, un pat uzlabot situāciju upēs. Taču tas prasa zināšanas par dabas procesiem, kā arī abpusēju ieinteresētību sadarbībā ar vides iestādēm un amatpersonām gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
MOSP ziņa šajā seminārā bija vienkārša – individuāls aktīvists, ķeroties kaut vai pie elementāras bebru dambja jaukšanas, bez zināšanām var nodarīt pat vairāk posta, nekā labuma. Taču apgūstot elementāras zināšanas, var veikt derīgus darbus un ne tikai ņemt no ūdeņiem, bet arī dot. Savukārt, ja izdodas atrast domubiedrus un savas iecienītās upes draugus, var kopīgiem spēkiem izveidot biedrību, un rīcības iespējas pieaug, jo aktīvistus nopietnāk uztvers gan pašvaldība, gan citas iestādes, kā arī pieaugs varianti, kā piesaistīt līdzekļus upju kopšanai, tūrismam, makšķerēšanai.
MOSP šo procesu labprāt veicinātu gan tāpēc, ka redzam iespēju uzlabot mazo upju stāvokli, gan arī tāpēc, ka vairāk biedrību nozīmē arī vairāk viedokļu, vairāk zināšanu un vairāk pieredzes – un tas savukārt nozīmē kvalitatīvāku sabiedrisko darbību un kvalitatīvāku politiku makšķerēšanas jomā. Sakarā ar mācību filmas veidošanu un vairākām idejām, kas radās semināra gaitā un prasa papildu laiku, pašlaik sniedzam tēžveidīgu ieskatu mūsu secinājumos, kuras veicām kopā ar dr.biol. Jāni Birzaku (BIOR), Loretu Urtāni (L.U. Consulting, biedrība „Ūdensaina”), Andri Urtānu (Dabas aizsardzības pārvalde).

Klimata ietekme 
tuvākajos gados būs vairāk jaušama Kurzemē, nekā Vidzemē. Foreļu izplatība būtiski mainīsies atkarībā no labvēlīgiem apstākļiem, piemēram, vēsūdens avotu atrašanās vietām. Gaidāma daudzu līdz šim populāru foreļupju vēl straujāka degradācija, pieaugs „Trautings” (ja tā var nosaukt) – foreļu atrašana neparastās vietās.
Cilvēku ietekme
Cilvēku ietekmei jābūt tālredzīgākai un delikātai, pieliekot plecu tādā virzienā, kas ļautu dabai pašai atgūties un atrisināt problēmas, pašattīrīties. Piemēram, jāatgādina plašākam zemes īpašnieku lokam, ka upes aizsargjoslas jēdziens nenozīmē pienākumu pārvērst upi par pūstošiem brikšņiem.  Līdz 20 cm resnus kokus var cirst bez saskaņošanas. Vēl kāds piemērs – viens un tas pats foreļupē iekritis koks var gan apdraudēt upes veselību, gan uzlabot to, atkarībā no situācijas un novietojuma. Parasti pozitīvāk iedarbojas straumei paralēli guļošie stumbri. 
Aizstāvēsim domu, ka dabas aizsardzība ir tālredzīga apsaimniekošana, nevis jebkādu darbību aizliegšana.
Baltalkšņu ietekme
to piekājē veidojas smilšaina augsne bez zālēm, kas veicina augsnes izskalošanu. Iekrītot ūdenī, pārsvarā satrupējušie baltalkšņi strauji sadalās un patērē papildu skābekli.
Atbilde uz „seno jautājumu”
- Kā tad upe izdzīvoja tos tūkstošus gadus līdz šim? – ir biežs skeptiķu jautājums. Šajā upes ekspedīcijā mēs izpētījām, ka senākos laikos upes krastos bija klajums, ganības ar atsevišķiem lieliem kokiem. Upe nekad agrāk nav bijusi tik aizaugusi.
Ūdens līmeņa problēmas
ne vienmēr nozīmē, ka ūdens ir kļuvis mazāk. Daudzām foreļupēm Latvijā ir tendence kļūt platākām un seklākām krastu erozijas dēļ. Tā iet bojā vērtīgās straujteces.

Zinātniski optimālais upes stāvoklis 
raksturojams šādi – no katriem 100 metriem vismaz 30 metri ir saules apgaismoti (nav pilnībā noēnota). Lauka posmā upē atrodas līdz 12 koku stumbru, meža posmā – līdz 27 kokiem. Kritiskais aizaugšanas līmenis ar zālēm ir 30% no upes platuma.
Te jāpiebilst, ka foreļupēs, kur pārāk augsta ūdens temperatūra ir problēma jau pašlaik, diez vai apgaismojuma uzlabojums ko atrisinās.
Cīņa ar bebriem
Arī bebru ieviesējiem 1927. gadā droši vien bija vicēlākie mērķi, to der atcerēties, sākot jebkādu aktivitāti, kas ietekmē dabu. No haotiskas dambju jaukšanas divreiz gadā labuma nebūs. Cilvēki, kas sev tuvos posmos jauc bebru dambjus pastāvīgi, tikai lielas veiksmes gadījumā var panākt, lai bebri piemērotas dzīvesvietas meklējumos neiznīcinātu foreļupi, bet paliktu bebriem piemērotākā vidē (purvs, ezermala, lielās upes). Ir atsevišķi gadījumi, kad izdodas sadarbība ar medniekiem – makšķernieki atnāk palīgā izjaukt dambi, vakarā medniekiem veiksmīgākas medības.
Sadarbības partneri
Kā iepriekšējā piemērā ar medniekiem, var izrādīties, ka sadarbības partneru ir daudz vairāk.  Pašvaldībām, kas vēlas reklamēt tūrismu savā novadā, vajadzētu saprast, ka vietējās upes kvalitāte ir nozīmīgs rādītājs, un upes kopšana jāveicina. Seminārā mēs centāmies mazināt krasta izskalojumu pie tilta uz pašvaldības nozīmes ceļa – arī dažādu līmeņu ceļu  uzturētāji var būt mūsu sabiedrotie. 
Zemes īpašnieki, mežu īpašnieki varbūt tomēr interesētos par iespēju nezaudēt aizvien vairāk no savas zemes un koksnes, kas rodas augsnes izskalošanas dēļ. 
Laivotāji un laivošanas upju tīrīšanas projektu veicēji būtu jāinformē par to, cik svarīgi ir neiztīrīt upi no kokiem pilnībā, pasaudzējot zivju slēptuves – kaut vai sportiskākas trases vārdā.

Zinātnieki par forelēm
Pasaulē var atrast visdažādākos secinājumus par forelēm, un strīdi būs vienmēr. Kas zina, kāda aina pavērtos, ja mūsu diskusijā iesaistītos, piemēram, ornitologi. 
Forelētājiem zinātnieki pašlaik vēlas atgādināt, ka – foreles nav nemirstīgas un Latvijā dzīvo vidēji 5-6 gadus, pastāv arī zivju dabiskā mirstība. Foreļu upē var būt tikai tik daudz, cik ir dzīves vietu un barības vielu.
Lielākā forele kā plēsējs var sasniegt apmēram 10% no kopējā zivju apjoma upē (tātad, tikpat svarīgi, vai upē labi jūtas mailīte un citas zivis). Foreļu ķeršanas ierobežojumam 30-40 cm neesot bioloģiska pamatojuma – iespējams ka varētu pieaugt lielo foreļu īpatsvars, bet samazināsies makšķerējamo zivju skaits (ja makšķernieki šo regulējumu vispār ievēro).
Jābūt ļoti uzmanīgiem ar audzētavu foreļu ielaišanu, – uzsver zinātnieki, – jo īpaši vietās, kur vēl saglabājusies dabiskā foreļu populācija. Efekts var būt pretējs iecerētajam. Vērtīgāka varētu būt caurteku uzlabošana un migrācijas atjaunošana, sedimentu problēmas risinājumi.
Tālākie soļi.

1. Zināms, ka 2015. gadā notiks upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšana, un būs jāņem vērā arī smilšu un koku sanesumi u.c. rādītāji, kurus var iegūt bez īpašiem mērītājiem, tīri apsekojot.

Pastāv risks, ka iepriekšējā novērtējumā mazās upes Latvijā novērtētas „no kabineta”, un patiesais stāvoklis dabā ir daudz sliktāks. Pašreizējo sev interesējošo upju novērtējumu varat meklēt Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā www.meteo.lv sadaļā pie upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.
Pozitīvi, ka ar esošajiem cilvēkresursiem ir sasniegts vismaz šāds novērtējums, taču jaunajā novērtējumā mēs kopīgiem spēkiem varam novērst daudzas foreļupju problēmas.

Piemēram, upē, kurā notika mūsu semināra nodarbība, upes ekoloģiskā kvalitāte pašlaik valsts līmenī novērtēta kā laba. Tajā pat laikā upes lejtecē mēs atradām zilaļģes, bet vidustecē – bojā gājušas retas sugas upes gliemenes vākus (vēl nesen te dzīvojušas, bet gājušas bojā, tātad ekoloģiskie apstākļi tiešām kādreiz ir bijuši augstā kvalitātē, bet tā salīdzinoši nesen ir pasliktinājusies, un iemeslu mēs nezinām, ticamākais minējums – augsnes izskalošana un koku sagāzumi, kas radījuši sugai nepanesamu sedimenta procentu ūdenī).
Pašlaik ir radusies ideja, ka MOSP varētu veicināt forelistu un makšķernieku biedrību atbalstu kvalitatīvākam novērtējumam, jo apgūstot metodiku, apsekot upi varētu ikviens makšķernieks. Šajā virzienā sākušās konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.

2.  Semināra materiālu kopsavilkums prasa vairākus precizējumus un ietvert sevī aicinājumus pieminētajiem adresātiem – pašvaldībām, upju projektu īstenotājiem, zemes īpašniekiem, laivotājiem un citiem. 
Atgādināsim arī , ka tuvākais projektu konkurss semināra jomā, kurā var piedalīties biedrības, notiek pašlaik, un atlikušas tikai dažas dienas, lai sagatavotu projekta iesniegumu. http://www.lvafa.gov.lv/default.asp?menu=5&submenu=210&layout=standart&fileid=35
Paldies visiem dalībniekiem un viesiem, mēs paziņosim atsevišķi, kad būs apkopoti un publicēti visi semināra materiāli!
Paldies Piltenes pagastam un Piltenes kultūras namam par viesmīlību!

Jūsu 
MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome)
Māris Olte Par semināru vairāk rādīšu ceturtdien, kaut kad Augusta sākumā LTV 7 raidījumā MAO( Maxerā ar Olti), tur būs arī piezīmes no LČ foreļu spiningošanā no krasta

47 cm dzīvas dailes

47 cm dzīvas dailes

Raksts par tēmu Blogs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*