Vimbas un spiningi

Ja atskatās uz šo jauko nedēļu, jāteic ka pavasaris veidojas dīvains. Mazais nokrišņu daudzums un dzestrās naktis mazajām dzīvības formām diktē kaut kādus savus noteikumus un viss notiek itkā tāpat, tomēr savādāk. Zemā ūdens līmeņa dēļ līdakas un Co iznārstot dabūja vasaras līmenī. Vai tas ir labi, jeb varbūt ne, jo zivis tika klāt pie plēsoņu ikriem… Ir taču kaut kādi dabas likumi, kuru dēļ nārstojošās cenšās kaut kur aizmigrēt. Šogad tas ir grūti izdarāms, sevišķi ezeros. Upēs foreļu migrēšana pakaļ mailēm arī drusku nejūtama ir. Pumpainītes ķeras, ir- tomēr joprojām tuvāk ziemošanas dziļumiem. Vakar lūkojām plēsoņas līdakas seklā ezerelī patrenēt- (spiningot likums ļauj, paturēt zivi- ne) nu nekas baigs neleca mānekļiem virsū par spīti siltajam laikam un krasta ūdenim ar.

Jaukākais piedzīvojums kopā ar daļu ģimenes bija lašos braukšana uz Ventu. Bijām laba kompānija, grubējās kaut reizi pavasarī, bet iebaudīt sauli un bagātu upi. Saule bija, vimbas- ne ļoti daudz, taimiņi un laši- tikai citiem.

Juris Bogdanovičs dievojās, ka redzējis svaigo trekno lasi astoņu kilogramu svarā pievārētu pretējā upes krastā, pats redzēju spožo 3 kilo izvilktu un vienu mazāku- atlaistu. Lašu spiningotāji bijām divi- ar Balto Juri. Viņš savu lasi izvilka jau skaistā pievakarē- 5,3 kilo smagu pērno, trāpija arī 2 kilo zandartu, kuru atlaida, man gadijās vien cope no taimiņa un divas parastās līdakas.

Šo te atlaidu pēc krietnas asiņu nodrenēšanas- nu kurš viņai lika smukajā vietā pirms akmens gaidīt?! Tā tak bija lašveidīgajam domāta piespēle…

Paralēli notiek kātu pēdējās izvēles pirms spraigās sezonas. Lai tev neliekas ka esi vienīgais plānprātiņš ielikšu dažas flegmaņu bildes. Pasaule griežas un kāti tiek attīstīti aizvien specifiskāki un precīzāki, par to nav šaubu.