Tautas balss un rekords

Mazie tā arī nespēja tikt atpakaļ. Stulbenis tos pastūma tālāk no glābjošā cauruma un tad nesagribēja nest mājās

Mazie tā arī nespēja tikt atpakaļ. Stulbenis tos pastūma tālāk no glābjošā cauruma un tad nesagribēja nest mājās

Divas dienas esmu nolēmis asarus pavētīt, viena no tām jau beigusies un manā kontā smuka asarmamma, ap puskilo svarā. Par secinājumiem rakstīšu vēlāk, šodien pāris jaunumi no citu makšķernieku vācelēm.

Pilnībā parakstos zem katra Dagņa vārda:

Sanāca pabūt copē un atkal uz ledus novēroju atstātās zivis uz ledus. Tiešām ļoti žēl, ka daži makšķernieki noķertās mazās zivis nevis sastumj atpakaļ ālinģī, bet gan atstāj uz ledus. It sevišķi var redzēt, ka atstātās zivis ir tās, kurām zviņas ir grūti tīrāmas (asaris, ķīsis). Laikam, tā makšķernieku daļa, kas šādi rīkojas ir aizmirsuši tādu lietu par sevi, ka arī paši kādreiz bija sīki un tikai ar laiku tie kļuvuši lieli un dūšīgi.

Zivju pasaulē jau notiek tieši tā pat, jo zivis jau nedzimst uzreiz lielas, kā tas par atšķīrību ir tauriņiem un vabolēm, kas uzreiz piedzimst lieli un vairāk neaug. Protams, asaris vai ķīsi  ir gards kumoss ne tikai pašiem, bet arī vārnām, lapsām utt., jo barības ķēde jau nenoslēdzas par laimi ar to, ja zivs tiek nomesta uz ledus. Ņemot vērā, ka asaris ir vislēnāk augošā zivs Latvijā un to dzimumgatavīva var iestāties tikai dzīves septītajā gadā, nākamreiz tiem makšķerniekeim, kas asarus un protams arī citas zivis nomet uz ledus un nepalaiž vaļā vajadzētu padomāt. Varbūt ar laiku no lomiem var izzust asari, jo vienkrārši nebūs, kas nārsto. Tādas ir manas pārdomas par  makšķerniekiem, kas “aizmirst” palaist vaļā mazās zivis, bet atstāj tās uz ledus sasalstam.

Otra ir skaista Māra Muraško Lielupē ķerta Kaze. Reta makšķernieku lomos un maz saprasta kā mūsu ūdeņu parasts iemītnieks, tās areāls parasti ir vairāk uz dienvidiem no Latvijas. IMG_1912 IMG_1913Kilo un astoņdesmit gramus smaga, iesniegta visās LV iespējamās rekordu nominācijās. Kādas tās ir? Ja zivs ir virs kilo, tā var pretendēt uz Valsts Rekordzivi. Vajag tikai divus lieciniekus, varificētu svaru svērumu un nedaudz zvīņu no muguras vidusdaļas. Protams, arī zivs garums būtu jānomēra. Valsts rekords- lieta nopietna. Ja grib zināt rekordu parametrus- Gadagrāmatā tie trodami, arī Stikuta mājaslapā vajadzētu būt.

Otrs medijs ir Copes Lietas. Tam vajag zivs noķeršanas aprakstu, visu to, kas CL parasti lasāms plus foto ar CL fonā. Vēl ir Latvijas Avīzes konkurss, vismaz pagājušogad tas notika, var meklēt info www.la.lv

Jānis Godiņš savu ziemā ķerto alatu savulaik aizsūtija mēneša zivs konkursam uz Sportivnaja Ribalka vai kur līdzīgā izdevumā. Krievi tur labprāt redz LV sasniegumus un dažreiz pat labas dāvanas sūta.

Rīt atkal jāiet dziļumus ķemmēt, jo vairāk šonedēļ nespīd pa Kālu šiverēt.

Raksts par tēmu Blogs.

2 komentāri par “Tautas balss un rekords

  1. Diemzhel ta ir, shadus skatus var redzet tikai postpadomju valstis nekur citur nav tik neaptesti un doma par dabu un nakoshajam paaudzem,atceros kad biju mazs gaju uz agenskalna lici kur copeju no ledus pec makshkerniekiem palika ljoti daudz nelielu asarishu un kishu mes tos ar brali bazam atpakalj alingjos un viens apreibis makshkjernieks mums kliedz virsu lai mes to h…… atpakalj nelaizham jo redziet liela zivju parabdzivotiba,bet tas skats ir bedigs kad pec 30-50 copmanju liela bara palek pilns ledus ar maziem asarishiem.
    Saudzesim dabu!
    Sveicieni rekordkazes kjerajam!:)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*