Seklajos ezeros

No punkta A uz punktu B

Drīz to visu pārklās ledus. Un tad jau nārsts

Rudens vienmēr vilina ar iespējām ieskaldīt Lielo. Pie tā ir jāpiestrādā, tas ir skaidrs pat muļķim- Latvijā šķilas nemētājas , jo katrs ir priecīgs par lielu zivi, ar vaļā laišanu nodarbojas vien tie kas zin kur un kāpēc tas jādara. Svētdiena un otrdiena tika pavadītas lielo līdaku meklējumos purvainos ezereļos. Ja pirmajā es augstāk pat kilogramiem sešiem- astoņiem nevienu negaidītu, tad šodien inspicētais gan varētu svarā izdot divciparu skaitli, turklāt no krasta. Rezultāts? Svētdien mani pārsteidza līdaku kustīgums, lomā paturēju vienu svarā virs diviem kilogramiem, slaidu un labi augušu zivi.

Rokā ir! Līdaka grābj no priekšas

Rokā ir! Līdaka grābj no priekšas

Otra tika atlaista lai paaugas. Lielākā zivs atjoņoja līdzi džerkam, kurš bija aprauts ar zālēm, pabolijās un aizmuka. Kopumā man palika iespaids, ka plēsoņas joprojām dzīvo pa zālēm. Vienu izdevās palecināt trīs reizes pēc kārtas līdz tā kā traka leca virsū traucētājam tā itkā būtu vasaras pilnbrieds, ne vēls rudens. Vēl trīs šmules stiepa līdzi vilktam vizulim vai gumijzivij. Ir daudzas situācijas kad līdaka itkā knakstās pa mānekli. Uz rokas jūtami sīki uzsitieni, bet grābiens tā arī nenotiek. Vai pie vainas atmosfēras spiediens, var jau teikt ka acīmredzami māneklis nebija pareizais- rezultāts izpaliek. Bet tāda tā rudens cope mazajos ezeros ir vienmēr. Pasakainās iespējas ļoti reti paveras kad tu esi uz ezera. Manas šī rudens favorītes ir gumijzivis. Relax Krypto 4 L un vakar iepirkto Diamond shad- tādu ar resnāku puzu, šodien viena ļoti krāsaina zivs tomēr ielika žokļos. Bet lielās izpalika. Es nesteidzos, rudens turpinās…

Raksts par tēmu Blogs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*