Rati čīkstēdami sāk griezties

Nu barības zivtiņas dziļumā ir, bet plēsoņas ni

Nu barības zivtiņas dziļumā ir, bet plēsoņas ni

Šodien pie -5 grādiem es nospriedu ka ledus Vidzemē ir stabils un drošs un beidzot atklāju sezonu. Gada nogales darbi, ceļošanas darbi, drusku veselības lietas un šķidrais ledus deva tik daudz nevajadzīga tizluma domās, ka beidzamais ko tiešām sapratu bija mani puikas. Pārējo nesapratu nu vairs nemaz. Jābrauc uz ezeru, cita ceļa nav, turklāt pēc atkušņa sablīvējies ledus iekalts puslīdz ticamās rāmītēs. Ezers gulēja majestātisks, manas likmes- lieli asari. Uz 70 mm balansieriem. Kaprīzākā disciplīna. Meklēju visur kur prāts un zināšanas ļāva. Atsaucās tikai zirgazobi, pusdienlaikā dziļuma sēklī uzknāba arī viens līdacēns.

Krietnākā zivs, atlaista

Krietnākā zivs, atlaista

Vakarā debesis noskaidrojās un paspīdēja retā Janvāra saule iedodot šai dienai zelta maliņu. Otrā ezera galā tikpat čakli cik es, vien mazākā laukumā darbojās viens koknesietis. Vienu ap 600 gramu asari viņam izcelt bija izdevies. Tas arī viss.

Vakars uz ezera!

Vakars uz ezera!

Neviena lielā. P.s.:

Pievedums no lūžņu plača. Strādā, ja spēka griezt pietiek

Pievedums no lūžņu plača. Strādā, ja spēka griezt pietiek

Raksts par tēmu Blogs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*