Džigot jāmāk…(papaildināts vakar-11.10)

Viens no laipas apakšas

Viens no laipas apakšas

Sasodiītie cikloni atkal iestaigājuši savu taciņu pāri manai zermei jau visu vasaru. Augi jau savu atdzērušies gatavojas ziemai un līdz ar to ūdens upēs beidzot sācis lēkāt nokrišņu pavadā. Visas pazīmes liecina, ka asariem drīz būs jāsāk uzmanīties no mums. Džiga briesmas kļuvušas reālas. Uz augšu pakaļ mailītēm vairs prāts tik daudz nenesas, tad nu notiek lūrēšana degungalā un uz savas sugas brāļiem dziļumā un tas ir džiga knābšanas noskaņojums..

Galvenais šoreiz man bija saprast to laika un zivs mijiedarbību. Tas, kas nogrimst un aiznesas uzreiz nav tik interesants, cik tas, kurš nogrimst un pastāv. Gumija ta ēdamā, smaržo un kairina! Pakustinu- grābiens, neuzķeras… metrs, otrs- grābiens- ir! Ilgi gaidītais piečakarēšanas brīdis ir noticis. Spole dīc, kāts līks- distance nav liela. Asaris liels, bet ne tik, lai rautu rīkus, ceļu mierīgi un droši…Rekur jau noskrēja gludiem resniem sāniem metru no laivas dzidrajā dzelmē.

Noāķejās tiklīdz sāku grābstīties gar uztveramo. Lielus asarus izvadot nedrīkst steigties, viss ko no šīs situācijas var mācīties. Kilavnieks uz džiga aizpeldēja, bet gandarījums par darba augli palika!

Bija jau vēl līdaciņu copes, bet tas nu tā, attapu ka dienā, kad cope nav aktīva var džigam mierīgi pavadu nelikt, tāpat šnāpiji ar lūpu galiem to šmakuru tausta.

Cikloni turpina pūtelēt, es gaidu dienu kad varēs atkal…

Tā diena pienāca- vējš beidzot bija rimies, lietus gan mērcēja bat kuru tas var nobaidīt?Likos Kālā līdz ausīm, noskaņots tos asarus drusku patramdīt. Tas sākumā izdev\as neticami viegli- eholotē ieraudzīju sīko baru, kuru no malām apsēduši saimnieki. Metiens, cope, tad viens asarelis galā un turpmāko piecu minūšu laikā vēl nokostas astes, pāršķeltas džiga zivtiņas- darbojos ar Keitech Easy Shiner zivtiņām. Mēra līdaka pieteicās perimetrā, šķiet ka vīķēm pa visām pusēm baram dominē asari, bet līdakas pie grunts savāc atlekušās bumbas. Vispār vēji un lietus zivis sadzunuši dziļākās vietās, daudzviet eholote uzrādija siltāka ūdens slāņus dziļumā. Meklēju pareizo plēsoņu- upuru izkārtojumu un tad virs vēja virziena noenkurojies ar divām džiga copenēm devu pa vektoriem.

Jāsaka- tie zivju bari ar visiem ganiem diezgan aktīvi kustējās. Tiklīdz aktivitātes mitējās- arī eholote rādīja ka zivis ir prom. Meklēju atpakaļ, bet palika iespaids ka asari bija palikuši peisardzīgi un drošas copes nesekoja- ja neskaita līdacēnue, kuri uz džigu kāri patīkami kņudināja jutekļus laiku pa laikam. nu un tad bija moments 7,5 metru dziļumā uz12 gramu uzmaukto Swing Impact 4 collas nolūkojusi bija patiesi liela šķila. Tiklādz tārpals sāka savu ceļu, makšķere signalizēja noteiktu STOP! Kāts ripā, es griežu, spole sīc un skaidrs, ka kustība manā virzienā ir minimāla! Lielas zivs pretošanās nav sajaucama ne ar ko! Stibīju to lopu gana aukstasinīgi, vienīgi mebija skaidrs- cik liels tas ir?! Virs trīs kilo noteikti. Kāls ir dzidrs ezers un lielā guļava no tā negribēja šķilties ārā ne lūdzama- tur jau tā kā muskuļaina roka nolocijās un atkal nonira lejā. pirmoreiz noteikti nelīdīs uztveramajā…Tā arī bija, sapratusi ka lieta ar laivu vārava cirta tieši zem laivas enkura virzienā. GLOOMIS GLX dropšotam domātais viengabala kāts ar testu 3-18 grami bija ripā un tika liekts vēl zemāk.Palaidu to ūdenī un izlaidu makšķeri zem enkura šņores, otrreiz lops uznira jau uz ilg;aku laiku, bet ieraudzījis uztveramo atkal no visa spēka palīda zem laivas itkā drošā dziļumā. Lietus bungāja pa kapuci un es gaidīju cīņas iznākumu. Trešoreiz uznirusi lielā jau elsoja, bija rāma kā minka ielocijās uzveramajā.

Maza izskatās, ja tā tagad skatās

Maza izskatās, ja tā tagad skatās

Skatījos uz drukno skaistuli un vaicēju sev-  vai tiešām es Tevi gribu nobendēt- es taču braucu asarīšos…nu labi- lielasaros, bet ne jau līdakās tādās. Džigs izākējās viegli un doma man bija skaidra- tam zvēram šodien nav mirstamā diena.

Vienīgā iespējamā kopbilde lietū

Vienīgā iespējamā kopbilde lietū

Atsvabināšanu nofilmēju. Svars- starp 5,5 un 6,2 kilo svārstijās, svēru uztveramajā, lai zivi nesatraumētu.

Viss. Asari vairāk nebija, vēl trīs mēra līdakas, kuras izskatijās vienkārši smieklīgas, tāpēc arī tika atlaistas. Bet mani asarīši klusēja…un pareizi darīja. ja negribi mirt, nelecies, tāds ir dabas likums. Jābrauc vēl.

Raksts par tēmu Blogs.

3 komentāri par “Džigot jāmāk…(papaildināts vakar-11.10)

  1. Māri!
    Kur minēji par tiem līdaķeļiem, kas tās pabiras uzlasa, tad man gan vairāk liekas, ka ķēdīte ir šāda: vīķi-asars, asari-līdaka. Bet likties jau var katram savādāk 🙂
    + ar tādiem rīkiem, izstīvējot tādu šķilu, tai musīšos pienskābes ir vairāk kā vajag, lai veiksmīgi izdzīvotu. 20% dodu, ka būs tev iespēja vel nākamgad to pašu izmānīt.

    Lai veicas,
    Atis

  2. Māri,

    Kā tu kā ihtiologs komentē to, ka zivs pēc ilgas izvadīšanas muskuļos uzkrāj lielu pienskābes daudzumu un tāpēc nomirst? Vai tas ir zinātniski pamatots viedoklis? Kāds ir miršanas procents un no kā tas atkarīgs?
    Cilvekiem arī pie intensīvām slodzēm muskuļos uzkrājas pienskābes (dedzinoša sajūta), tomēr nekādu skādi tas nenodara.

    Ne asakas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*