Vispār jau parasti es nebradāju pa foreļupēm līdz oktobra sākumam, bet tas trakums uz vobleru dancināšanu, foreļu filmejamie sižeti un interese kā uzvedas pumpainās nārstam tuvojoties lika man turpināt līdz atsitienam. Beigās piestartēju upēs, kurās arī iespēja tikt pie taimiņa ir reāla.
Pēdējā sezonas skaistule, noņemta no slēpņa pirms taimju berzes vietas
Ko noskaidroju? Vēlā pirmsnārstā lielās mammas parasti uzlec tikai vienu reizi un tā pavirši, bez mērķa ēst. Papuči ir daudz salecināmāki. Man jau patika voblerēt ar grimstošajiem 50-70 milimetrīgajiem. Par vienmērīgu spēli svarīgāks ir viens pateizi trāpīts uzrāviens. Ejot gar beidzamo upi šogad, debilā latvju lēmēju kāre visu regulēt novedusi līdz tam, ka sezonas atkāšana tika pabīdīta no 1. decembra līdz 1. janvārim. Tas nekas, ka zvejnieki drīkstēs mēnesi, jūrā par pusotru agrāk savu darbu darīt… Tā vien sķiet ka kāds gribētu mūsu daudztūkstošu armijai norādīt vietu- tipa nelecieties, citādi piegriezīsim jums, lecīgajiem padlām vispār skābekli!
Ķīniešu sakāmvārds ir ka vītenis vienmēr ir stiprāks par āmuru, tāpēc ar mierīgu sirdi pieņemšu arī šo idiotismu un turpināšu būt par paraugu citiem godīgiem makšķerniekiem. Un tāpēc sezonu beidzu sestdien. Ar foreli, kura ietilpa nākamajā debīlismā, savulaik uztieptā no (B)LMA organizācijas nostādnē bija ņemama, jo ietilpa garumā no 30 līdz 40 centimetriem. Skaidrs, ka zivs tika atlaista. Ar to šīs sezonas rēķins man- neviena nogalināta forele. Ko tas dod upītēm- ar Dzilnu izdevās labi aprunāties, var apskatīties raidījumā tepat blakus.
Bet pirmsnārsta laikā manis piemeklētajā upē bija progresīvi paplosijies kāds piekrastes zemju īpašnieks!
Skats no viena krasta...
...un no otra
Divi sūnaini aizscietējumi iztīrīti un sazāģēti žuva krastā! tas deva prieku- likās, ka Urtānandra runātais par to, kādai jābūt upei ir sadzirdēts un īstenots. Super!
Otrs aizcietējums arī žūst, cerams- augstāk par palu joslu
Un lai arī šīs vietas ir smilšainas un aizsērējušas, ticu ka rudens pali tās iztīrīs līdz berzēm un mazajiem taimiņiem te būs patiesi viegli dzīvoties un laikus visas briesmas just.
Tagad sākas garie vakari un adrenalīna kāro maliķu vaktēšana, kā jau parasti visu vainagos labi nofilmēta berze…
Iemet lūriņu ēpastā! Dažas bildes no manas sezonas noslēguma. Lielāko mammi nenobildēju, jo bezatskabargu āķi darīja savu! 🙂 Tā ar bija, mammuki bija pierunājami uz vienreizēju izlēcienu. Fāteri ir agresīvāki. Vienās upēs nārsts ir sācies jau septembra beigās, citās vēl nedomā!
Troļļu zemē ir pieņemts jauns likums: Lielākajās lašupēs liegums sākās tad, kad ūdens temperatūra vienos dienā nokrītās līdz 9*. Tempers tiek mērīts katru dienu.
naisais blogins, bro! 😉
This was so helpful and easy! Do you have any articles on rehab?
Good job making it appear easy.
Uz vecumu paliec mierīgāks. Tas labi.