Zandarti ķeras un neķeras

Pēteris Lideris un Žanis

Pēteris Lideris un Žanis

Pēteris Lideris- bruņoto spēku čempions, tāda izskatās medaļas oficiālā puse. 16 kilogrami zivju- asaru un zandartu, tas ir daudz. Nevienam nav noslēpums, ka profesionālie sportisti ar savu pieeju lietām var būt universāli, bet ka ziemas Pasaules čempions, vasaras pludiņa Baltijas čempions un tagad spininga mačos startējušais Pēteronkuls kopā ar pārinieku tik pārliecinoši noštosēs pārējo publiku, kuri arī tepat vien dzīvo un to pašu maizi ēd, to nedomāju. Sevišķs prieks tādēļ, ka biju drusku tāds kā konsultants par stratēģiju. Kāpēc šo rakstu? Tāpēc, ka secinājumi pēc šī mača ir saistoši daudziem Vidzemē. Tie ir:

Alaukstā ir labi zandarti, desmit asari desmit metienos, tas ir reāli, džigs- tas tiešām ir spēks. Liekiet aiz auss.

Pats tikām plēsos pa Lubāna džungļiem, filmējām sērijas “Piedzīvojums Dabā” odu raidījumu, to skatīt varēs ceturtdien vakarā. Daudz jaunna par odiem uzzināju pats, komandas biedriem un pēc nakts arī sev izvilku piecas ērces. Secinājums no šejienes, kuru Macānu Jānis teica- mēs nedrīkstam noniecināt savu zemi, jābūt lepniem un priecīgiem par to. Politiķus un varenos- tos gan, bet zeme- tā ir skaista un tikai mums domāta. Jānis ir zvejnieks, piemājas dīvainajā dīķī salaidis visādas zivis, kā jau pie Nagļiem dzīvojošs- līdakas no Lubāna, karpas no dīķiem. Pats lielijās, ka piecpadsmitniecei un vēl kādām lielajām esot dīķī jābūt. No rīta. saule, bezvējš- jāiet skatīt!

Stundas trīs kaifoju par dzidro dīķi. Asarīši, raudas, ruduļi, pa līdakai. Skaisti ir redzēt tik daudz zivju un vērot to reakciju uz mānekļiem. Tādos apstākļos, jāatzīst par japāņu Rigge izskatās diezgan opatāla zivtiņas imitācija un tādēļ nebiju pārsteigts, ka zivis neķērās kā trakas. Asarītis, līdacēns pieteicās uz tumšo, 7cm Max Rap. Tik jocīgs tas māneklis ar savu ļodzīgo gaitu, tāpat kā garie MAX RAP cīsiņi, bet zivīm šad tad pa nervu nodod! Otrā krastā savu laimi lūkoja eksperts- profesors Voldemārs Spuņģis(kukaiņu pētnieks). Voldemāram bija monofilā aukla un manāmi labākas sekmes. Mana pītā 1.0 pēc japāņu skalas dzidrajā ūdenī bija smieklīga pat man. Ložņāju ap dīķi un atradu nesen padziļināto, ne tik aizaugušo daļu. Bija skaidra nojauta, ka tur var dzīvot kāds no saimnieka minētajiem begemotiem. redzēju trīs 3-5 kilo karpas klaiņojam, Minnow tām neinteresēja.

Tiny Magallon Jr. ir ļoti jocīgs vobleris, ar tā dancināšanu kā reiz ņēmos, kad tas notika. Precīzāk- nenotika! Velkot dziļi trebelējušo maili jau metrus piecus no sevis pēkšņi ieraudzīju tai virsū strauji velkošu manas kājas lieluma un parametru monstru! Tas nāca tā kā no stūra un dziļākas vietas, iepeldēja gaismā un acumirklī ieraudzīja viltu- vai nu auklu , vai mani. Cienīgi aizvēra žaunu un slaidi aizlaida prom, zāļu virzienā. Godīgi sakot, pirmā domā Tādu ieraugot bija- “Paga, vēl ne!”

Zvērs aizpeldēja, es biju sajūsmā, bet Voldemārs, kurš tai brīdī bija aizlaidies pēc pīpēm secināja, ka vai nu es esot labs stāstnieks, vai līdaka nav bijusi tik liela. Uz to es viņam ierādīju dziļumu, izstāstīju savus vietas analīzes secinājumus un likos mierā. Biju zālēs norāvis 8 cm Hamakuru maili un bija jāpeld tai pakaļ. Tiklīdz biju pliks, Voldemārs no līkuma ziņo, ka viņam esot gan, tikai nenākot! Laikam liela! Tesu pie viņa, bet pēc pusotras minūtes, kuras laikā zivij diez vai esot pielecis, ka viņu kāds lūko vilkt, zivs noāķējās un aizpeldēja. Voldemārs bija sajūsmā. Man esot bijusi taisnība!

Tāds piedzīvojums- itkā nekas, bet cik daudz prieka un meklējumu vienā no loma viedokļa bezcerīgā rītā! Un kas būtu, ja es būtu uzāķējis un bijis gana veiksmīgs pietauvot to kuģi? Teikt, ka savu rekordlīdaku izvilku Macāna piemājas Lubāna ezera mini modelī?

Pēcāk, kad to stāstīju, Macāns priecīgi māja ar galvu un teica, ka tā arī esot- lielās varot tapt neaprēķināmas, tapēc pēc pirts vīriem ar plikām mantām ūdenī jālien esot dikti uzmanīgi. Viens gadījums jau esot bijis, labi ka ķirurgs Tihonovs spējis visu par labu atlakaļ salāpīt…

No citām vietām ziņo, ka Daugavā zandartu izleciens pieklusis, asari arī, Burtniekā līdakam muts ciet… šodien līst- ja nebūtu uz Rīgu jālaiž, lektu iekšā seklajos ezeros. Vakar braucot no Lubānas, pirms Sauleskalna Aronas tiltiņa skatos debesīs- riņķo kaijas. desmit- piecpadsmit skaitā. Forelēs nedēļu var nebraukt- Aronā viendienītes šķiļas. Brīnišķīga zeme!

Raksts par tēmu Blogs.

3 komentāri par “Zandarti ķeras un neķeras

  1. Alauksts tiešām labs ezers! Sevišķi, ja ir tik pieredzējis un ar tik labiem sakariem/aprīkojumu/informāciju kā godātais P.Lideris!! ..nav viņš bruņoto spēku čempions – tas bija tikai viens no 3 šo sacensību posmiem…lūgums nesagrozīt datus :):):)
    p.s. un Pēterim nolaisties līdz “sētas maču” līmenim (tas tiešām ir festivālveidīgs/draudzīgas kopā pabūšanas/pamakšķerēšanas pasākums) priekš NBS amatieriem nav tas labākais pašizpausmes veids…

  2. Nav nekā labāka kā dot cilvēkiem pamācīties no gudriem makšķerniekiem. Esmu pilnīgi drošs, ka arī piestartējot Latvijas čempionātā Pēteris tiktu augstu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*