Skābeklis!

Ja tā padomā- viss ir loģiski. Ja darbojies ar bļitkošanu un ziema jau iet uz otru pusi, svarīgākais ir atrast- kur? Tās līdakas jau skaidrs kur, tāpat kādi žibuli nokodīs, bet kur ir “kimlaki” kā Alūksnē teic? Atbilde ir prasta kā divreiz divi. Tur kur skābeklis palicis vairāk, tur viņi kā mušas lidinās! Peldpūslis tiem neļauj nokrist un sekot tur, kur ēdamais spurinās. Pie grunts viss ir izelpots, tagad jālien augšup.  Bet cilvēki štuko- o! Asari sāk nākt uz sēkļiem! Izspiež viņus uz turieni tas, ka gribas dibenu zem vēdera spurām just!

Viens ir

Viens ir

Dzilnas tēze Nr.1 šobrīd: Ja atradi copi- dziļumu nemaini! Viņam vakar viens bija, viens nepabija un šodien atkal pa ezeru. Laiks lēnām sāk mainīties un es ezerā tikšu vien rīt. Vai maz būs jēga? Turās!

9.marta rīts. Saullēkts.

Kāls 6.50 vai cikos tur saule lēc

Kāls 6.50 vai cikos tur saule lēc

Visu slaveno lielasaru pleķi nourbu kā pirmo reizi, -16 grādi, viss ideāli. Bļitkoju ik pēc 60 dziļuma centimetriem. Neskaitāmos caurumos četrās lokācijās. Trešajā ņemoties uzzvanīju Dzilnam- veridikts abiem viens…šorīt laikam taču neņem. Rīt būs pelēkais un siltais. Asarim mute ciet. Kaut vakar un aizvakar nebija.

Beigās gandarījuma dūcītis pieteicās, nabags dabūs savu žaunu loku krietni ārstēt. Tik vēsā ūdenī gan tam problēmas nevajadzētu sagādāt.

Smuki tomēr tas grābiens un pretošanās notiek kad lieto bļitkas. Laba sajūta rokās

Smuki tomēr tas grābiens un pretošanās notiek kad lieto bļitkas. Laba sajūta rokās

Dzilna vēl plosās, man darbi jāapdara un rīt uz Dūņezeru. Zelta asaris, kā smejies. Vairāk info esma.lv vai feisbukā.

P.s. Es teicu- noskaidroju Kāla asaru vecuma un svara sakarības. 780 gramus veca zivs te izaug 12 gados. Asarim pēc zvīņas to nenosaka- vajag virsējo žaunu vāku. Tad precīzi.

Raksts par tēmu Blogs.

7 komentāri par “Skābeklis!

  1. Sveiki!
    Gribēju prasīt – Kā var zināt kur ezeors vai dīķos skābekli ir palicis vairāk.?

  2. Ati. To nevar viennozīmīgi pateikt. Mazos, slēgtos ezeriņos (dīķos) tagad ir čābīgi. Lielākos un dziļākos ūdeņos skābekļa ir vairāk augšējos slāņos, kur pa ziemu zivis mazāk uzturējās vai to vispār nebija. Redz, ziemā pie grunts ir siltāks (+4*) un zivis tur jūtās omulīgāk. Tagad tur skābekļa mazāk.
    Kā piemēru varu minēt vienu copes izbraucienu. Mūspusē ir viens neliels meža ezeriņš (100reiz 300metri). Tas ir slēgta tipa lumpītis kurā nekas neiztek un kurā nekas neietek. Uz pirmā ledus ķērās brangi ašuki. Reiz izdomājām pamēģināt copēt tur uz pēdējā ledus. Pusi dienas pat niecīgāko copi neredzējām. Padomājām, ka zivis ir izslāpušas! Te iešāvās prātā doma, pamēģināt pie paša krasta. (sniegs jau bija pakusis). metru no krasta pirmā cope. Tā arī aizgāja! Jo tuvāk krastam jo labāk ņēma. Urbāmies pašā krastā un ņēma arī tur!!! (krasti pārpurvojušies un blakus sūnu paklājam jau dziļums pie metra). Viss ir loģiski: sniega ūdeņi ir svaigāki, kā sastāvējies purva ūdens!

  3. Paldies Igor par ietekumu.! Manā galā nav sevišķi dziļu ezeru vai dīķu, tākā mēģināšu pavasara brīvlaikā ašukus patrenkāt gar krastiem un tad jau manīs kāds rezultāts būs. 😉

  4. Cik tad manējais pusotrinieks bija vecs? Kādi 20 gadi vai? 😀

  5. Nekā diža 🙁 No sākuma pamēģināju ar murmuli paķēru raudiņas, bet viņas tik maziņas ka man apnika un pārgāju uz šķerseni viena cope bija, pavilku metru un nost bija. Vai tā bija zemmēra līdaciņa vai k-kāds 400 grami asaris to nepateikšu, bet priekš pirmās Kāla copes man patika.

    Bet savādi bija tas ka vienā vietā raudas bija pusūdenī, bet citā pie pašas grunts.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*