Ēnu dienas bļitkošana(papildināta un papildināta)

Gods kalpot Latvijai!

Kā smejies tanī brīdī, kad Tevi atzīst kāds no jaunajiem Latvijas prātiem, jābēg ezerā. Divi braši puiši no Valmieras un meitene no Rīgas bija ar mieru šo dienu dalīt ar mani, protams, uz Kāla. Spiediens un mainīgais laiks neko labu nesolīja, ja vien kādi līdakas ņēmienu vairāk kā parasti.

Sākām dziļumā. Ar 130 mm urbi, protams. Tur pāris rādiusa ārējās malas caurumos atsaucās sīkie. Tikai zinot patiesās slēptās vērtības sajutu pāris slīpus uzkāsienus, kas nozīmēja, ka nekādi kontakti šodien dibināti netiks.Ben man bija prieks par ezera viesiem un skaidra sajūta, ka tukšā malā nenāksim. Cerēju, ka atzīmēsies kāds no Ēnām.

Skaidrs, devāmies uz punu kur 7 metri pāriet uz 3,5. Seklumā pilns ar mazajiem, pa perimetru, pat diezgan tālu no puna- tur kur bija jābūt līdakām viens un tas pats NEKAS.

Skaidrs. Bija plāns mainīt ezeru, pirms to darīt aicināju puišus ieskriet uz četriem caurumiem punā, kurš no 9 metriem paceļas uz 7. Pirmajā caurumā jau pirmajā minūtē viens galā, vadu droši, lai arī zivs spurojas, šaubas var būt vienīgi pie āliņģa kantes. Viss štokos- viena mamme uz gramiem 750 ir. otrs grābiens tai caurumā nesekoja. Toties otrajā gan, praktiski trešajā cēlienā smuks uzbrauciens un otrs asars, garumā līdzīgs, vien daudz kārnāks, vēlāk izrādijās, ka tāda mamma, kas negrasās nārstot. Un uzgrāba no astes gala- laikam pirmā zivs man uz bļitkas pakaļējā āķa. Viss. Tomam mirkli vēlāk viens 200 gramnieks pieteicās, bet tālākas asaru medības nesekoja.

Pirmais skats, pirmais smaids...

Sacerējušies nourbām vēl vienu seksīgu punu, bet atsaucība bija tikai no viena zemmēra līdacēna, kurš Tomam pieteicās no trešās reizes. Esot smieklīgi šūpojis to bļitku ņemot. Tas ar bija viss.

Man tiešām prieks par skaistajiem strīpainajiem. Kilo nav katru dienu raujami.

Secinājumi? Arī mainīgos laika apstākļos smuka izmēra asari ir sameklējami. Var jau būt, ka pēc gadiem varēšu noteikt pie kādiem apstākļiem kurš konkrētais kalibrs grābj. Tas, ka es savu pērno lielo nevarēju vadīt liek man domāt, ka asari līd 2 kilo var būt dienas kārtībā tuvākā vai tālākā nākotnē. Dienas formula slēpās bļitkas raustīšanas frekvencē un, iespējams, krāsā. Piecelšana šodien nevienam neinteresēja.

Turpinājums sekos.

Sešas dienas vēlāk mēs gribējām, lai tas turpinājums sekotu, nu bet nesekoja tak! Par spīti putenim un snieglietum atkal lūkojām laimi, skaidri zinādami, ka šis nav asaru laiks. Jau pirmajā caurumā man pēc pāris piedūrieniem uzkārās līdaka- precīzāk līdacēns. Tad pāris mazie. Un ja uz puniem saimnieko tāda sabiedrība, lielos meklēt nevajag. Līdakas mums joprojām kā galvenais objekts neinteresēja, tāpēc nemaz nesākām uz tām piestrādātTrijos bijām mājās.

Raivis esot bijis pilnā pārliecībā, ka pieķēries asaris. Tak ne...

Katrs bijām noķēruši pa zemmēram, bet to, ka izņēmumi tikai apstiprina likumsakarības, nupat uzzināju, ka viens Andža tomēr 820 gramu smagu asari izvilka uz vertikālās bļitkas.

28.februārī man jāsaka, ka divas pagājušās reizes man ir štanga. Jumurda svētdien, Kāls šodien. No rīta izskatījās cerīgi, bet tad laiks sāka maitāties un cerības līdz ar to. Viena piecope 7 metros uz 90mm šķērsenes gan bija, bet nu nepieķērās. Uz atkārtotu copi nevienu nevarēju pierunāt.

Kad sāka putināt- Modris Liepiņlauskis uz dzīvās vienu pierunāja- 8 kilogrami līdaks uzrāvās pāris dienas pirms sargāšanas laika sākuma. Rīt pēdējā diena.

Jumurdas maču laureāti no Ērgļiem.

Bet ja nerunā par bļitkošanu- Jumurdas ielas(Ērgļu) komanda Jumurdas ezera mačos sestdien četrus diplomus! Trīs no tiem- puikas! Nākamais krūmu mačs- Ērgļu pagasta ziemas sporta svētki 3. Martā. uz copi pulcējas 8.00 pie ciempadomes.

Bet Einis Piepusā laimīgs kopā ar autobusu no Albakor atvilkušies raudas un braukuši smaidīgi mājās. Satikuši Grabovski ar sekotājiem- šie vairāk uz Peipi nebraukšot. Neesot pēc kā.

Nu nestāv man uz to uz ko Einim stāv

Ja maisā nesaprot, tad rekur uz ledus tās paipalas vai kas tas ir 🙂