Asari dziļumā uz bļitkas

Vai nu tas ir vecums, vaiatskaņas no vasaras, bet nu negribas man tagad sakumpt pie āliņģīša ar ceļiem uz zemes un vilkt mazās vienu pēc otras. Tomēr ir vēl rokās tās sajūtas ko dod zivs tiešais grābiens pa mānekli, nevaru aizmirst to patiesības momentu. Tāpēc lūkoju bļitkot.

Pagājušajā nedēļā kopā ar mazās hidoenerģētikas sabiedriskās domas veicinātāju Jāni bijām GB Bristoles novadā, tur daudz interesantas vielas pārdomām sasmēlos, bet par to citreiz.

Vakar Alūksnē lūkojām lielos asarus. Dzilna bija svētdien atrāvis asaru gaņģi kopā ar Gunču.

Maestro ar saviem dzīvniekiem.

Maestro ar saviem dzīvniekiem.

Par to, ko piedzīvojis viņš mums smuki izstāstīja tieši notikuma vietā. To filmējām. Arī to, ko piedzīvojām vakar. To redzēt varēs ceturtdien, tad atkārtojumos un pēc nedēļas arī nomadā šeit.

Tas, kas pēc vakardienas iejādes man tika skaidrs- Kāla ezerā iespējams tieši tas pats! Un as jau rīt, kamēr puikas skolā tur būšu un lai piesargās strīpainie! Vai lielos laist vaļā, varbūt tāds jautājums pacelsies- es teiktu- vairāk par trim- četriem ņemt nevajadzētu, jo ezeru bagātību mēs būvējam visi kopā, katrs savā copes brīdī.

Ekāds sprukstiņš- smuks, plēsīgs. bet pagaidām neliels

Ekāds sprukstiņš- smuks, plēsīgs. bet pagaidām neliels

Kas vakar noskaidrojās sarunā ar Māri Lietuvieti- ALJA vadītāju, izskatās Alūksnē ir izdevies sabalansēt plēsēju- mazo zivju balansu ezerā. Šogad ezers esot atguvis sava ūdens dzidrību! To teica gan copmaņi gan vietējie eksperti. Un tā ir laba alternatīva tai nupat aktualizētajai melioratīvajai zvejai. Bioloģiskās manipulācijas metodes. Plēsoņu resursus papildināt un kontrolēt maluzveju. Tad genocīdu pret “nevērtīgajām” sugām nevajadzēs piekopt un ezeru grunti irdināt(kā to var izdarīt?!)ar vada vilkšnu nevajadzēs nekad. Āmen.

Jūras kungs un Dzilnas kungs

Jūras kungs un Dzilnas kungs

Bet šai sadaļai jābūt turpinājumiem gan no Jums, gan no manas puses. Pārdomas liekiet komentāros, bildes variet man maris@nomad.lv, ievietošu, ja būs kā nākas.

1.Februāris.Divas dienas pagājušas, šorīt -26 grādi, visur sola arktisko salu- tas kas lielajam vajadzīgs. Trīs vīru kopmānija- divi Māri un Raivis startējām no Pienotavas līča Kāla ezerā. Katrs pa latam samaksājuši, tagad gājām meklēt laimi. Pusdesmit- bija jau tā kā par vēlu, bet bērni uz skolu jāved bija, arī āķus ar pilītēm vajadzēja, lai Rapalas apgreidotu. .. Pirms mēneša mēs tajās vietās džigojām, tagad kārta ziemai. Pirmais placis bija aptuveni tā vieta, kur jaunais Skrīveru censonis Novembrī savu 1,5 kilo asari izvilka. Aptuveni piemetuši tad pāri velcējām un kaut ko aizdomīgu jūtot tad džigojām. 10 metru plato ar mazu pacēlumu 20 cm vienā malā.

Jau otrajā caurumā nagiem salā svilstot sajutu piesitienu. Neuzsēdās, pāris vēzieniņi un vēl viens kramkšķis- sēžam! vakar Baložu Mārtiņš man sirsnīgi ieteica lielos medīt ar 0,25 mm auklu, tā arī izdarīju un tagad burtiski izbaudīju liftu ar stingru trosi. Pāris kūleņi divu metru dziļumā un 110 mm caurumā parādās asara bargais sejs. Es dejoju- šķērsene tam ieķērusues ar priekšējo un vēdera āķi. Smuks- 850 grami nosvērtam izrādijās. Blakus man Māris, tālāk Raivis, abi saskrēja skatīties strauji sasalstošo brīnumu. Raivis auklu no 1,16 uz 0,2 samainījis, bet šķērseni no manis paņem vien kad redz ka tā tiešām strādā.

Pirmais šodienas asaris ar 70mm gūstītāju

Pirmais šodienas asaris ar 70mm gūstītāju

Fiksi laižu vēl, zinu ka lielie citreiz sērijā var ņemt, bet nē- klusē caurums. Toties Raivis sāk stīvēties- tiklīdz manis doto bļitku ielaidis, tā kārtīgs grābiens un tagad zemūdene lēnām tiek vadīta augšup. Uzmanīgi pie āliņģa un 130mm caurumā parādas pamarīgs mordaunieks ar trijžuburi lūpā. Raivis uzmanīgi un doktoriski piestumj un kukulītis izveļas uz ledus. Labs. 1,3 kilo un 47 cm, kā vēlāk izrādijās. Daiļi!

Lielais mirkli pēc izviklšanas

Lielais mirkli pēc izviklšanas

Vēlāk ņēmām vēl trīs pleķus, bet asari bija uzmanīgi, piesita, bet negrāba. Es izvilku vēl vienu 200 gramīgu, bet Raivis zemmēra līdaku. Skaidrs, ka atlaidām sīkās patrenkāt līdz citai reizei.

Raivis zirgā

Raivis zirgā

Prieks par lielajiem, tagad jānoskaidro to vecums

Prieks par lielajiem, tagad jānoskaidro to vecums

Tagad visu summējot skidrs, ka asari ir ļoti piesardzīgi un vairāk par diviem no viene puna diez vai dabūsim, ja vien nebūs baigā cope. Tā piesardzība tiem arī devusi iespēju izaugt tik prāviem. Vislabāk nostrādāja dziļākā no lokācijām un kaut kā stingri vien šķiet, ka 1,3 kilo nav asara griestu skaistajā Kāla ezerā. Meklējumi turpinās.

P.s. Uz 11.februāri es divās nākamajās copes reizēs 8. un 10. februārī esmu kontatējis, ka lielie šobrīd uzturas dziļumos līdz 7 metru dziļumam. Uz sēkļu nogāzēm un augšām tos nevar izprovocēt, ja arī tie tur atrodas. Trijatā atšancējām rīta cēlienu  kad diena bija apmākusies un visu dienu vakar, kad laiks bija dzidrs. Atmosfēras spiediens abas dienas bija stabils. Pilnā mēness fāze.

Pēlēkā diena, šķiet bija veiksmīgāka uz zivju izprovocēšanu- man bija trīs copes- divas asaru, viena- līdakas. Man bija iedots patestēt St.Croix LIR 1 modelis ar Cardinal 1000 spoli uz kuras uztīta 0,17 florkarbona aukla. Pirmais no rīta pieceltu 7 cm balansieri uzgrāba labs asaris ar kuru tiku līdz pat āliņģa malai. Tur 0,17 bez mazākās piepūles pārplīsa un asaris aizpeldēja lamādamies un balansieri no mutes ārā kratīdams. Aukla momentā tika nomainīta uz 0,25- ar diegiem nav aršana.Tad otrā cope sekoja jau ap vieniem dienā. Laižot lejā balansieri to uzknāba labu izmēru līdaka. Sajūta bija tāda, kā dēli aiz gala velkot, labi ka tā noāķējās- sirmus matus būtu dabūjis. Trešais asaris bija zem kilograma, labi uzknāba atkal piepaceltu bļitku un ļāvās pacelties metrus trīs un tad nomuka. No pazaudētās pirmās copes izsecināju, ka mana vājā vieta ir tik lielam rumpim pārāk šaurs caurums- 110 mm. Ir baigi jāfilierē, lai purnu, kurā ir 7 cm balansieris dabūtu apakšas atverē- 110-70=40. četri centimetri lai dzīvu zivi dabūtu šaurā ejā, tas acīmredzot ir par maz. To pat apgalvoja Dzilnas kungs, mūsu šķērsbļitku speciālists.

Vakardien laiks bija spožs, no katra stūra nedaudz uzglūnēja bezceris, jo laiks, lai arī izskatījās jēdzīgs, bija tāds dīvaini vējains un nestabils. Lielajiem patīk stabils. Visu dienu, no sākuma četratā, tad trijatā urbām, lūkojām un pārbaudījām lokācijas. Asaris nekustējās- ķērās vien mazie, bet perimetrā lielos uzkacināt neizdevās. Raudu vicotāji jau devās mājās, kad kārtējā pleķī man makšķere pieliecās un es ar strinkšķošu auklu iedevu kādam pa zobiem. Sākās stīvēšanās pa leju, tad neiztrīkstošais pamirums no dziļumu starpības. Turpinājumā Lielais jau saprata whattafuck. Sekoja skrējiens uz augšu- to izdevās noturēt piestiepienā, tad halzēšana divu- trīs metru dziļumā un kad jau piekausēto zivi lūkoju piesardzīgi piesardzīgi iedabūt 110 milimetros sekoja spiediens un arī 0,25 Seaguar florkarbons palika man rokā. Nogrieza pret kanti. Bija daudz par lielu caurumam. Dzilna teica, ka 1,5 kilo 130 milimetros knapi lienot… Viss. Man ir problēma ar kādu neesmu saskāries visu sporta makšķerēšanas gadu laikā. Man ķeras zivis, kuras ir par lielu manis urbtajiem caurumiem. Jālūko tikt pia 150 mm urbja, to griežot tanī caurumu skaitā, cik dienā sanāk izurbt es noteikti par kultūristu uz pavasari kļūšu!

Bet nu ir tas lielais uz balansieri uzlecināms, ir!

Raksts par tēmu Blogs.

18 komentāri par “Asari dziļumā uz bļitkas

  1. Māri! Liels paldies Normark! Dīdos, kā driģenes saēdies un gaidu vīkendu! Baigā vēlme notestēt “devītnieces” ar jauno krāsojumu! Ne asakas Tev Kālā! Tagad nav rudens, kad āliņģim veltam 3-5 minūtes! Lielo vajag izsēdēt!

  2. Par auklas resnumu taisnība! 7cm “rapalai” ir 14gr. 10 metru dziļumā ar kaut kādu 0,15mm būs nevajadzīga staipīšanās. Visam jābūt sabalansētam, gan spicītes cietībai, gan auklas biezumam un šķērsenes svaram. Nekādu sardziņu!!!
    Māri! Apsveiciens no manīm! Lai nākamais asaris ir virs kilo!

  3. Nu jūs tur dod vaļā!!! Tādi monstri man pat sapņos nerādās!!! Atliek tik pabrīnīties!!! Visu cieņu…

  4. Man patika vakardienas raidījums.

    Man ar pamazām sāk veidoties “ziemas copes rokraksts”. Jau ziemas sākumā pieņēmu lēmumu rokas nesaldēt un motili netirināt.

    Igors nodemonstrēja interesantu dubulto rāvienu, kuru nekad agrāk nebiju neviena cita izpildījumā manījis vai biju palaidis garām. Varēšu pilnveidot savu copes stilu 😉

    Man šī gada uzstādījums ir vairāk mēģināt copēt ar mikrodžigu, kas piesūcināts ar attraktoru. Mazā Berkley vēzīša izspēlēšanā izmantoju bļitkošanas un mormenes prezentācijas apvienojumu. Forelēm foreļdīķī patika daudz labāk kā bļitka.

  5. raidījums tiešām labs… bet…
    kā paliek ar “Makšķerēšanas noteikumi LR ūdenstilpēs” – “12.3. mākslīgo ēsmu, kas abos galos aprīkota ar nekustīgiem āķiem un ar vēl vienu āķi (vai bez āķa) vidū starp tiem, ja makšķerē upēs ledus periodā;”?

    Tas vai ta neatiecāas uz šķersbļitkām?

  6. Mjāa, 110 milimetri āliņģis ir par knapu. Tas vairāk domāts “sporta” zivīm. Ko darīsi, ja devītnieci aiz troiņika paņems lielais? Tur jābūt juvelierim vai veiksminiekam. Pa centimetram uz katru pusi. Par kultūristu nav jāpaliek. Lielo asaru atrašanai ir rudens un pirmais ledus. Ziemā, tad jau “pa iestaigātu taciņu”. 🙂

  7. Kārlis Lapiņš
    Tu labi zini to apgabalu, kurā Kālā mēs tos asarus esam uztaustījuši. Tavs rudens 1,5 arī no tās malas nāca.

  8. To sapratu :))

    Kad čomi aizvedīs uz Kālu tad pa to vietu tikai staigāšu, kamēr beigās varbūt kādu izsēdēšu 😉

  9. Sveiks Māri, kā saucās šī veiksmīgā šķersene un kas viņu ražo?
    Skatoties copes raidījumus, acīs iekritusi ir spole, kuru lieto. Tā ir no Salmo klāsta?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*