Aizvakar atgriezos no Izraēlas, bijām ar Vides Faktiem filmēt “Ceļojumu pāri robežām”. Darbs, kas neapšaubāmi ir katra latvieša sapnis, bet pilnībā uz ceļojuma laiku liedz nodarboties ar makšķerēšanu. Bet iet taču rudens dižmedību laiks! Daudz brīnumu dzirdēts par Novembra lomiem- dažus drīkstu stāstīt citiem, citus ne. Viens, ko varu iestāstīt ir fakts, ka Liepājā kanālā atkal jūras asari un zandarti ir sapeldējuši. Iespēja tikt pie asara uz pusotru kilo un zandarta uz divi esot laba.
Mana sirds šobrīd džigo butes jūras malā, bet miesa nevar tik tālu izbraukāt- mājās arī gribas. Tad nu vakar ar puiku izlēmām turpināt izrakumus Jumurdas ezerā- nu tak salaida Kalnozols tur pirms astoņiem gadiem zandartus, no tīkliem arī daži ir atsvabināti, klīst runas ka labi eksemplāri palaikam ļaužu prātus jauc. Mums, Jumurdas ielas makšķerniekiem divās reizēs neviens nebija trāpijies…
Kopīgā bilde pirms žanīša otrās dzimšanas dienas
Vakars jau sāka tumst(bildē es to tumsu bišķi gaišāku saskrūvēju), lēnām pirinoties sāniski vējam airējāmies mājās, kad Nemo viens atgadījās! Vienīgais makšķerējošais Ērgļu novada pirmklasnieks godam izskrūvēja spuraini līdz uztveramajam… Grābis bija dziļi vobleri no aizmugures, drusku asiņoja, bet izdevās labi izdakterēt un pēc fotosesijas mājās aizpeldēja ņipri- nav jau karstais vasaras ūdens- attapsies.
Kas var būt jaukāks, ja puika apcopē tēvu, turklāt atklāj zandartu kontu ezerā 8 kilometrus no vietas, kur dzīvojam?!
Daudz laimes Latvijas dzimenē visiem!
Kas notika tālāk, jautāsit? Nākamo dienu patērējām meklējot tālāk kārotos zandartus. Lielākā izvilktā zive redzama te:
Viens brūnītis Raivim pieteicās.
Interesantākais sākās vakaram satumstot. Uz akmeņu kalna pie bijas viens kārtīgs plēsiens, 1000% zandarts, bet kā jau gadās- nepiecirtās. Toties tās laiviņas līdz ar tumsas iestāšanos- ļaudis Latvjas proklamēšanu izsvinējušies metās laupīt smauko ezeru. To nevarēja tā atstāt. Braucām iekšā jau pa tumsiņu…Piecas līdakas, visi zemmēri, tika atbrīvotas, bet zandartiņā jau bija stīvs… Gods kalpot Latvijai, ne?
Nepīpo, bet šņauc...
Secinājums: 40 mm acs nogalina labāk par Keitech džigu. Jo nepiecirsties nav iespēju.
Zaceni tak vajag, ne? Jā, acīmredzot rūtainie pa svētkiem ķērušies labi. Mums arī pēcsvētku pastaiga dāvāja necerētu lomu- trīs tīklus. Sabojājām kādam svētku noskaņu- ir tak tie latvieši nenovīdīgi, ne 😀