Forelists jautā.

Man te kaut kas netverams rādās

Man te kaut kas netverams rādās

Staigājot pa foreļupēm sanāk uzskriet bebru dambjiem... nu nekāds jaunums jau tas nav, bet jautājums cits,
kā parasti tiek likvidēti bebru dambji? es tur pats varu iet riktēties? droši jau ka ar kādu jāsaskaņo?

jo daži ir tādi ka bez meža tehnikas tur neko neiesākt :), bet sirdsapziņa neļauj stāvēt malā noskatīties kā sačakarējas labi foreļu un alatu posmi. īpaši pirms nārsta.

Redzi ir reizes, kad mēs pie upes esam vienīgie lēmēji un darītāji.
Septembra beigas ir tas laiks, kad foreļi traucas iespraukties pēc iespējas neskartākās nārsta vietās. bet bebrs taisa ziemai aizsprostus un tajos krājumus.
Paņem ķeksi un dari, paņem draugu kādu arī. GNP Māris Mitrēvics kopā ar jaunajiem reindžeriem bija redzējis kā taimiņi lūko forsēt tādu dambi. Toreiz dambis tika izjaukts momentāli.

Kaut pāris dienas vaļā palkusi dambja straume var ļaut uzslīdēt klusam Lielajam augšā un nokārtot savas lietas ekselenti.
Jaucot dambi lūko kokus un zarus mest uz leju no tā krastā, jo bebrs pret straumi kaut ko prāvu stīvē ļoti nelabprāt.
Ņem vērā, ka labāk zarus mest krastā nevis atļaut upītei aisdrazoties tālāk. Ir ļoti aizraujoši meklēt un atrast centrālos dambja kokus un redzēt, ka tos izraujot dambītis sagrīļojas kā velēna piecelta un straume ņem virsroku.
Savukārt  jau pāris nedēļas vēlāk uz berzēm var ļoti labi apskatīt kāda izmēra rupuči mīļajā upē dzīvo patiesībā.

Raksts par tēmu Blogs.

8 komentāri par “Forelists jautā.

  1. Vispār jau dabā viss ir notiek harmonijā. Mēs esam pieraduši uzlikt savas klišejas un “pareizo” stāvokli.
    Ja dambis ir tāds, kas jājauc ar meža tehniku, tad visdrīzāk, tā izjaukšana neko nemainīs šī gada nārstā, jo tas jau ir vismaz vairāku gadu darbs. Izjaucot dambi vajag rēķināties ar nogulumu, bioloģiski aktīvo vielu (dūņas, viss cits mēsls, kas sakrājies uzpludinājumā) nopludināšanu pa upi uz leju, kas iespējams var aizčakarēt nārsta vietas lejpus straumei.
    Nu nav tā zivtiņa dumja, tā māk atrast kur noberzties.
    Neiet runa par vājprāta uzpludinājumiem, kas seko viens aiz otra, bet bebrs un dambji tā ir normāla iezīme uz foreļupēm.
    Ir pāris piemēru, kur izslaktējot bebrus, upe ir sekla, bez slēptuvēm un potenciālām vietām, kur varētu taukus audzēt virs kg zivs 🙂
    Tas nav viennozīmīgi- bebrs ienaidnieks 🙂

  2. Piekrītu, bet runājot par sedimentiem- upe tos lieliski izgulsnē izspiežot pa malām un krācītes neaizsērē.
    Ērgļos šogad uzpludinājumu nolaida un visa Ērgļu publika visu vasaru skatijās kā upe lūko tīrīties zemā ūdenī

  3. Bija kādreiz tāda ” Apvāršņa” grāmata “Trijatā Čilkotinas mežos”,kurā viens kārtīgs puika apraksta savu dzīvi Britu kolumbijā Canadā .Tur tad viņš pauž savu viedokli,balsītu uz viņa paša pieredzi par bebru ietekmi uz apkārtējo vidi. Vienīgi varu ieteikt visiem to izlasīt,jo kā jau a.god. MK teica- tas viss nav tik viennozīmīgi.Pie kam,man liekas, foreļupe nenozīmē -krāčupe,bieži vien var sastapt foreles tādās upēs,kur tām it kā,pēc mūsu saprašanas, nemaz nevajadzētu būt jo nav ne miņas ne no vietām kur tām noberzties,ne kā….Acīmredzot dabā viss ir noregulēts mazliet savādāk.

  4. Oponēšu! Bebri nodara vairāk postījumu nekā labuma. Piekrītu, agrākos laikos, kad pie mums dzīvoja Eiropas bebrs, upēm bija cits ūdens režīms (nebija izcirsti meži, nebija meliorācijas), bebra klātbūtne bija vēlama. Arī bebru skaitu ierobežoja vilki. Tagad bebriem dabisko ienaidnieku praktiski nav, upes sajātas un daudzviet nevar pašattīrīties. Meliorācijas grāvji (kas kādreiz bija foreļu strauti) ir visvieglāk aizdambējami.
    Vaidavas krasti, trīsdesmit gadi atpakaļ bija baltām smiltīm, kā liedagi. Tagad kubikmetriem kritalu, zaru, bebru grauztu koku. Sajūta, staigā kā pa mežrūpnieku kravlaukumu!

  5. Jau biju saņēmies pat slazdus upē likt un izpētījis, kur un par kādām naudām pie tiem tikt. Taču sapratu, ka visam procesam jāpieiet kompleksi un jāapsaimnieko nopietnāk- jāpatīra upe, jāpapildina zivju resursi, jāsargā upe no maliķiem. Tad būtu prieks copēt. Taču, lai to varētu atļauties, jāorganizē licencētā makšķerēšana.

  6. Vislabākais upes attīrītājs ir pali, konkrēti pali. Cik tad mums pa pēdējiem gadiem ir bijušas normālas ziemas ar kārtīgu sniegu, OK pēdējos divus gadus viss kārtībā, bet pirms tam, atceros kā februārī vazājos gar upīti 🙂
    Vislielākos mēslus taisām mēs paši- ar jau pieminēto meliorāciju, mežu izciršanu neievērojot nekādas tauvas joslas, nerunāšu par sāpīgo- dažādi “mega projekti” (uzpludinājumi, HES).
    Atvainojiet 🙂 – bebrs var iet pagrauzt ozolu 😀

    Unikis- savāc domubiedrus, dibiniet klubu, un uz priekšu, mūsu vietā neviens cits neko nedarīs 🙂

  7. redz es jau tik plaši vēl neesmu filozofējis 🙂

    man bija pavisam vienkārša doma – upes posms bez dambja… jo garāks šāds posms, jo vairāk zivis var migrēt, lielāks zivju skaits nārsto… nu tā apmēram

    ir jau tādi krāvumi, kur ūdens normāli tek cauri, gan jau zivs atradīs caurumu pa kuru izlīst, bet ir tādi ka pieej pie dambja, stāvi ūdenī/smiltīs līdz potītēm un skaties ka aiz dambja ūdens ir acu līmenī… tādu manuprāt vajadzētu paretināt

  8. Dambis labi ir pa vasaru. Rudens- zivij jāspēj migrēt.
    Tas, ka foreles var atrast pavisam dīvainos strautos runā par foreles spēju pielāgoties, nevis par to, cik labs forelei tāds dīķa strauts ir.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*